Hiphopa izpildītājs Ozols stāsta, ka albuma pirmajā jeb A pusē ir piecas dziesmas par divu jaunu cilvēku attiecībām, kad viņi satiekas pirmajā kursā tehnikumā, un dziesmas ved cauri viņu attiecību augstākajiem un zemākajiem punktiem. Grupas «Tehnikums» mūziķis Kristaps Dubļāns papildina, ka mēs katrs atceramies šādu brīdi, kad esam sākuši studijas, un ka tas bijis saistīts ar emocionāliem pārdzīvojumiem, kad satiec jaunus cilvēkus un kāds no viņiem iepatīkas.

Albuma B pusē ir «mash up» dziesmas, kas ir divu jau esošo kompozīciju saplūšana vienā, un albumā var dzirdēt, cik veiksmīgi Ozola vokāls skan grupas «Tehnikums» mūzikas pavadījumā un otrādi.

Ozols ir viens no Latvijas hiphopa pamatlicējiem, un laika gaitā viņš meklējis jaunus radošās izpausmes veidus, tomēr allaž paliekot uzticīgs šim mūzikas žanram. Gan viņa, gan grupas «Tehnikums» daiļradē ienākot aizvien vairāk elektroniskai mūzikai, atrasta kopīga valoda, jo arī muzikālā noskaņa māksliniekiem ir līdzīga. Albumā dzirdamās dziesmas varētu dēvēt par retro futūristiku.

Pat jaunā albuma vāks apvieno inovācijas ar retro - tas drukāts īpašā tehnikā, kas sniedz 3D attēla baudījumu. Ozols stāsta: lai arī šī drukas tehnoloģija ir jau diezgan veca, Latvijā neviens albuma vāks līdz šim nav drukāts šādā veidā.

Mūzika mūsdienās zaudējusi raksturu un dvēseli, saka Kristaps Dubļāns, jo tā šodien ir visur – kabatā, datorā, gigabaitos, tāpēc esot jo īpaši patīkami paņemt rokā audiokaseti, kas uzreiz ir vērtība.