Šodienas redaktors:
Krista Garanča

Kasparam Bindemanim rādījies īpaši savāds sapnis

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: LETA/Ieva Lūka

45 gadus vecais mūziķis un dīdžejs Kaspars Bindemanis sociālajā tīklā «Facebook» dalījies ar ierakstu par kādu īpaši dīvainu sapni, kuru šī oktobra beigās redzējis naktī – tajā viņš ar draugiem centies dabūt finansējumu jaunam projektam, taču viss nav bijis tik vienkārši, kā sākotnēji licies.

«Šitāds sapnis bij atkal. Mēs ar Tomu Auniņu bijām «uzčiņījuši» ideju filmai un vajadzēja dabūt tai finansējumu. Mēs devāmies uz KKF [Valsts kultūrkapitāla fonds – red. piez.], kura ofiss atradās pamestā rūpnīcas ēkā izdauzītiem logiem. Nekādas komisijas tur nebija - par līdzekļu piešķiršanu vienpersoniski lēma priekšsēdētājs Aigars Bikse, sandalēs un slimnīcas pidžambiksēs nogrieztiem galiem sēdēdams milzīgā krāsainu lupatu kaudzē.

Viņš teica, ka mēs dabūsim naudu filmai, ja atdosim viņam «trīsgraudnieka» pudeli, kas mums bija līdzi somā, un izkausimies viņam par prieku. Pieprasīt finansējumus saviem projektiem bija atnākuši teju vai visi mūsu draugi un kolēģi. Rinda, kurā viņi stāvēja, pārvērtās aplī, kas mūs ielenca un viņi vienā balsī sāka skandēt: «За-ру-ба! За-ру-ба! За-ру-ба!» [tiešā tulkojumā no krievu valodas «kautiņš» - red. piez.]. Tad es pamodos,» raksta Bindemanis.

Kā zināms, mākslinieks maijā nāca klajā ar muzikāliem jaunumiem, uzreiz laižot klajā dziesmu veselās trīs valodās. Dziesmā «Apātija» dzirdami dzejnieka Ojāra Vācieša vārdi – tā iedziedāta latviešu, angļu un spāņu valodā.

«Neskatoties uz to, ka esmu sagatavojis pietiekamu daudzumu saulainu un dzīvespriecīgu dziesmu par mīlestību visās tās formās, pēc rūpīgām pārdomām nolēmu kā pirmo publicēt, ja tā varētu teikt, depresīvāko skaņdarbu no mana ilgi gaidītā albuma, lai kopš starta brīža turpmāk viss virzītos tikai uz augšu. [..]

Tā ir par parādību, kura, kopš cilvēces pirmsākumiem, kā rokas bremze darbojusies pretēji progresam, komunikācijai, jaunradei un apgaismībai - problēma, kuru Platons uzskatīja par visa ļaunuma sakni, bet filmā «Matrix» tā nodēvēta par «mūsu prāta cietumu». [..] Šajā video vēlējos radīt meditatīvu noskaņu, ļaujot klausītājam koncentrēties uz vārdiem un sajūtām,» savu jauno veikumu pavasarī komentēja dziedātājs.

Uz augšu