Atvainojamies par nelielu kļūdu video. Lidmašīnai bija paredzēts doties uz Zviedriju nevis Šveici.

Silva Zalmansone atminas, ka daudzi teikuši, ka, ja tas neizdosies, tad labāk esot nomirt. Daudzi PSRS domājuši par bēgšanu, taču mēģinājumi šķērsot robežu cilvēkiem beidzās ar cietumsodu vai nošaušanu, tāpēc radies plāns nolaupīt lidmašīnu. Viņu plānos nav bijusi vēlme kādam nodarīt pāri, un tad, kad tika izrunātas visas operācijas detaļas, bija paredzēts sagūstīt lidmašīnas pilotus, viņus sasiet un atstāt mežā, bet uzreiz par viņiem ziņot. Lidmašīnas vadību bija plānots pārņemt 16 cilvēku grupā esošajam bijušam kara pilotam Dimšitam, kuram lidmašīnu vajadzēja nogādāt Zviedrijā.

Šis notikums izsauca starptautisku rezonansi, un ārējā spiediena rezultātā PSRS vēlāk bija spiesta šos cilvēkus apžēlot. Turklāt uz brīdi tika pavērts dzelzs priekškars, ļaujot no Padomju Savienības izceļot daudziem tūkstošiem ebreju.

Dokumentālās filmas režisore Anata Zalmansone-Kuzņecova, runājot par filmas nozīmīgumu, stāsta, ka tā ir daļa no Latvijas vēstures, bet tas arī ir stāsts par cilvēku. Ja arī viņa reizēm jūtas, ka viena pati neko nespēj ietekmēt vai mainīt, tad viņas vecāku dzīvesstāsts ir kā apliecinājums tam, ka arī viens pats cilvēks spēj ietekmēt un mainīt norises pasaulē.

Dokumentālās filmas pirmizrāde paredzēta 20. oktobrī kinoteātrī K.Suns, savukārt 24. oktobrī to demonstrēs Latvijas televīzija.