Lēmumu par Vainstīna izslēgšanu ārkārtas sēdē pieņēmuši vairāk nekā divas trešdaļas Kinoakadēmijas valdes locekļu, sacīts valdes paziņojumā.

«Mēs ne tikai šķiramies no kāda, kurš nav savu kolēģu cieņas vērts, bet arī sūtām vēstījumu, ka seksuāli plēsonīgas uzvedības un uzmākšanās darba vietā apzināta ignorēšanas un kaunpilnas līdzdalības tajā laikmets mūsu nozarē ir beidzies,» uzsvērts paziņojumā.

«Šis ir jautājums par dziļi satraucošu problēmu, kurai nav vietas mūsu sabiedrībā,» norādījusi Kinoakadēmija, kas organizē ikgadējo Oskara balvu pasniegšanu.

Paziņojumā piebilsts, ka akadēmija izstrādā ētikas standartus, kas būs jāievēro visiem Kinoakadēmijas biedriem.

Skandāls sākās, kad laikraksts «The New York Times» pagājušajā nedēļā ziņoja, ka Hārvijs Vainstīns vairākus gadu desmitus seksuāli uzmācies gados jaunām sievietēm, kuras vēlējās darboties kinoindustrijā. Kopš tā brīža aizvien vairāk sieviešu vainojušas 65 gadus veco Vainstīnu par seksuālu uzmākšanos un pat izvarošanu.

Starp aktrisēm, kuras Vainstīnu apsūdzējušas par seksuālu uzmākšanos, ir Mira Sorvino, Rozanna Ārkete, Gvineta Paltrova un Anželīna Džolija.

Vainstīna rīcību sākušas izmeklēt varasiestādes ASV un Lielbritānijā.

70. gadu beigās Hārvijs Vainstīns kopā ar brāli Robertu nodibināja kinostudiju «Miramax», kuru vēlāk pārdeva kompānijai «The Walt Disney Company». 2005. gadā viņi nodibināja studiju «The Weinstein Company». Studijas filmu vidū ir «Karaļa runa» («The King's Speech») un «Atsvabinātais Džango» («Django Unchained») . Sākoties skandālam, Hārvijs Vainstīns tika atlaists no «The Weinstein Company» direktoru padomes līdzpriekšsēdētāja amata.

Vainstīna producētās filmas vairāk nekā 300 reižu nominētas Oskara balvai un saņēmušas 81 Oskaru.