Pianista Riharda Plešanova ideja par četru sonāšu atskaņošanu klavierēm solo, veidojusies iedvesmojoties no šīs senās, bet unikālās formas, kas spēcīgi skārusi ikvienu mūziķi. Šīs programmas centrā ir četri komponisti – lielmeistari, kuri ar savu muzikālo rokrakstu un idejām iet tālāk par 19. gadsimtā iedibināto "Vīnes klasiķu" veikumu.

Latviešu komponists Pauls Dambis savā "Monosonātē", ko Rihards Plešanovs pirmatskaņojis 2023. gadā, ievij latviskas intonācijas un folkloras elementus, kas tiek transformēti caur biezām un kolorītām harmonijām. Sonātes beigās autors sasniedz apskaidrību un dod mums atbildes par cilvēka dzīves jēgu. Par līdzīgām tēmām savā vienā no pēdējām Sonātēm Nr. 30 op. 109 runā arī Ludvigs van Bēthovens. Abas šīs sonātes šķir ievērojama laika līnija – 200 gadi.

Par "franču moderno romantiķi" dēvētais Anrī Ditjē savu klaviersonāti izvērš kā lielu simfonisku fantāziju. Lai gan skaņdarbā, kas pirmatskaņots 1948. gadā, var just daudz impresionistisku krāsu, tā caurstrāvo arī Otrā Pasaules kara radītās traģiskās sekas. Savukārt Aleksandrs Skrjabins savā ceturtajā klaviersonātē caur eiforisku lidojumu tiecas pēc gaismas uzvaras pār tumsu.

Pianists Rihards Plešanovs sniedzis solokoncertus Šveicē, Itālijā, Francijā, Nīderlandē, Portugālē un citviet.

Kā solists uzstājies ar orķestriem "Kremerata Baltica" un "Sinfonietta Rīga", Liepājas Simfonisko orķestri un Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, vairakkārt sadarbojies arī ar Latvijas Radio kori.

Īpaša vieta Plešanova koncertdzīvē ir kamermūzikai: Rihards ir klavieru kvarteta "Quadra" un ansambļa "Arcandela" mūziķis. Veidojis kopējas koncertprogrammas ar pianistu Robertu Flaicu, čellistu Miķeli Dobičinu, vibrafonistu Jāni Bombizo Fedotovu, kontrabasistu Oskaru Bokanovu, dziedātāju Ievu Paršu un Noru Kalniņu. Rihards pirmatskaņojis Jēkaba Jančevska, Imanta Zemzara, Anitras Tumševicas, Lindas Leimanes, Paula Dambja, Georga Pelēča un citu latviešu komponistu jaundarbus. 2017. gadā kļuvis par Jāzepa Vītola starptautiskā pianistu konkursa finālistu.