Pirms Nite Jewel uzstāsies elektropopa dziedātāja MNTHA, un intriģējošus dīdžejsetus var gaidīt no Anda Indāna, plašāk pazīstama kā elektroniskās mūzikas veterāna Gas of Latvia, kā arī DJ Sauna Fantasy, citkārt pazīstama kā Andreja Zālīša no trokšņu improvizācijas grupas 1/2h 1/2w.

Nite Jewel projektu 2008.gadā aizsāka Ramona Gonzalesa, kļūstot par daļu no jauno eksperimentālo sieviešu dziesminieču viļņa (Džūlija Holtere, Zola Jesus, Lorela Heilo, Džuliana Bārvika, Holija Herndone u.c.), kas, asimilējot dažādas elektroniskās mūzikas tehnoloģijas un šā lauka neviendabīgo estētiku, iekļāva savā daiļradē ietekmju kokteili no, cita starpā, industriālās, disko, dark wave, R&B un chillwave mūzikas.

Losandželosas mūziķe ir bijusi visai produktīva laikabiedreņu vidū ar saviem četriem pilnmetrāžas albumiem, sevišķi pēdējos divos gados, kad ir izdevusi albumu gadā. Gonzalesa dziesmas sākotnēji veidoja savā brīvajā laikā ar dzīvesbiedra palīdzību un vecu lenšu magnetofonu. Pirmais ieraksts One Second of Love ar viegli eiforisku un valdzinošu elektro, industriālo ritmu un disko maisījumu Gonzalesu ātri asimilēja pagrīdes popā, kur viņu pamanīja eksperimentālā-/indīpopa izdevniecības kā No Pain In Pop (kas arī izdevis pašmāju Dunian darbus), Secretly Canadian un Mexican Summer. Gonzalesa ir savulaik studējusi filozofiju, darbojas kā multimediju māksliniece un ir izstādījusi virkni video un skaņu instalāciju, no kurām viens no pēdējiem ir darbs ar nosaukumu The Question Concerning Technology. Viņa reizēm sadarbojas ar citiem mūziķiem, kā, piemēram, ar funk producentu Dam-Funk, dziedātāju Džūliju Holteri un Detroitas tehno producentu Omar S, ar ko viņai šogad iznācis albums.

Pēdējā albumā ar šabloniski bezrūpīgo nosaukumu Real High, kas iznāca maijā, Gonzalesa runā par galējiem kāpumiem un kritumiem un attīsta sievietes iekšējo dialogu, reflektējot par hipermodernās sabiedrības izaicinājumiem, īpaši attiecībā pret patību. Gonzalesa norāda, ka valdošajā sakāpinātas pašapziņas klimatā indivīdi zaudē spēju patiesi nodoties līdzcilvēkiem. Lai arī dziesmu nosaukumi, kas ņemti kā no naivu klišeju rokasgrāmatas, lasās ironiski, izpildījums, jo sevišķi tituldziesmai Real High, ir solīds – tikai lo-fi elektronisko sprakšķu filtrs attālina to no glancētas estrādes skanējuma. Gonzalesas dziedāšana ir klaji liriska, taču viņa pieder pagrīdes/indī pasaulei un ar savu vitāli sapņaino un atbruņojošo uzstāšanos, kāda tā arī solās būt Rīgā, ļauj aizmirsties gan popmūzikas, gan neatkarīgās mūzikas klausītājiem.