Dzintaru koncertzālē 14. «Kremerata Baltica» festivāls

TVNET
CopyDraugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Publicitātes foto

Ar četriem daudzpusīgiem koncertiem Dzintaru koncertzālē no 14. septembra līdz 17. septembrim tiks aizvadīts 14. «Kremerata Baltica» festivāls, informēja koncertzāles sabiedrisko attiecību vadītājs Mārtiņš Pučka. Šogad festivālā tiks atzīmēta vijolnieka Gidona Krēmera 70 gadu jubileja, savukārt kamerorķestrim šis ir jau 20. pastāvēšanas gads.

Līdzās «Kremerata Baltica» mūziķiem festivālā uzstāsies mandolīnas virtuozs Avi Avitāls, operdziedātāja Elīna Šimkus, pianists Georgijs Osokins, Rīgas Doma meiteņu koris «Tiara», klavesīna spēles meistars Reinuts Teps, lietuviešu diriģents Martīns Staķonis un citi mākslinieki.

Festivāla atklāšanas koncertā «Viva Mozart!» 14. septembrī kamerorķestra pirmā vijole Eva Bindere un altiste Santa Vižine izpildīs Volfganga Amadeja Mocarta skaņdarbu «Sinfonia concertante». Tāpat koncertā būs dzirdams «Adagio» un fūgā do minorā. «Mazo mesu» izpildīs soprāns Kristīne Gailīte kopā ar Staķioni pie diriģenta pults. «Kā neparasta rietumu un austrumu kultūru satikšanās būs klusuma alķīmiķa, igauņa Arvo Perta skaņdarbā «Orient&Occident»,» sacīja Pučka.

Koncerts «Oņegina kontrapunkti» notiks 15. septembrī kā veltījums komponistam Georgam Pelēcim. Starp «Kremerata Baltica» un komponista rakstītiem darbiem koncertā skanēs arī jaundarbs «Oņegina kotrapunkti».

«Kremerate Kamerata. In memoriam Pēteris Plakidis» 16. septembrī būs veltījums latviešu komponista Pētera Plakida aiziešanai mūžībā šī gada augustā. Koncertā, kurā bija plānota paša Plakida piedalīšanās skaņdarba «Romantiskā mūzika» atskaņojumā pie klavierēm, skanēs komponista instrumentālās kamermūzikas darbi - «Mazs koncerts divām vijolēm» un invencija «Kvintas divām klavierēm».

Savukārt festivāla Galā koncerts «Viva the keyboard!» 17. septembrī būs slavas dziesma taustiņinstrumentu mūzikai un tās virtuoziem - igauņu klavesīna spēles meistaram Reinutam Tepam, Osokinam un Andrium Žlabim. «Laikmetu saites ar barokālu klavesīnu un 20.gadsimtu savīsies Gurecka mūzikā, apdāvinātās britu simfoniķes Annas Klainas koncertā mandolīnai žilbinās Avitals, mandolīnists ar pasaules vārdu,» pauda Pučka.

KomentāriCopyDraugiem X Whatsapp

Nepalaid garām!

Uz augšu