Melodrāmas «Tulpju drudzis» darbība norisinās Amsterdamā ap 1634. gadu, kad to ir pārņēmis tulpju sīpolu tirgošanas drudzis. Tobrīd tulpes ir aristokrātijas eksotiskā aizraušanās. Pieprasījums stabili pārspēj piedāvājumu, tāpēc viena tulpju sīpola cena biržā var sasniegt pat piecu hektāru liela zemesgabala cenu. Turklāt vieni un tie paši sīpoli dažbrīd tiek pirkti un pārdoti vismaz desmit reižu dienā, katru reizi aizvien dārgāk. Šīs apdullinošās tirgošanās mānijas vidū risinās neprātīgs mīlas trijstūris, kurā ir iesaistīts bagāts un ietekmīgs tirgotājs, viņa sieva – jauna, skaista bārene un nabadzīgs, bet savā talantā daudzsološs mākslinieks, kuram tirgotājs palūdz uzgleznot savas sievas portretu. Iepazinuši viens otru tuvāk, abi jaunieši ļaujas kaislīgām jūtām un cerībā nodrošināt sev kopīgu nākotni nolemj investēt riskantajā tulpju tirgū.

Filmas «Tulpju drudzis» scenārijs ir veidots pēc britu rakstnieces Deboras Mogahas pasaulslavenā romāna «Tulpju drudzis» motīviem. Viņa ir arī daudzu lasītāju iemīļotā romāna «Vislabākā eksotiskā viesnīca «Kliņģerīte»» autore. Savukārt melodrāmas «Tulpju drudzis» režisors Džastins Čedviks plašāku atpazīstamību izpelnījās ar vēsturisko drāmu «Otra Boleinu meita».

Kinokritiķi uzsver, ka, ņemot vērā konkrētā režisora profesionālo rokrakstu, skatītāji var rēķināties ar greznu, juteklisku, intrigu, romantikas un nodevības pilnu stāstu, kas risinās Eiropai nozīmīgu vēsturisko notikumu fonā. Turklāt tādu, kurā gan notikumu attīstības ritmā, gan vizuālajā estētikā tiek ievēroti labākie melodrāmas žanra likumi.

Interesanti, ka līdz šim no filmas «Tulpju drudzis» profesionālās komandas visvairāk mediju un sabiedrības uzmanību ir izpelnījusies zviedru aktrise Alīsija Vīkandere. Viņa šobrīd tiek uzskatīta par vienu no talantīgākajām savas paaudzes kinoaktrisēm, taču lielo publicitāti izraisīja Alīsijas Vīkanderes drosmīgais lēmums melodrāmā «Tulpju drudzis» filmēties jutekliskos kailskatos.