Nereti aktieri, lai labāk izprastu lomas, izmēģina dažādus raksturus, iejušanos personu ādās, kontaktējoties ar tēlam pietuvinātiem cilvēkiem, daudzi izvēlas strādāt darbus, lai no malas vērotu šādus cilvēkus. Gatavojoties jaunajai kino lomai, aktrise Elizabete Olsena strādāja fiziskai agresijai pakļauto personu rehabilitācijas centrā un vēlāk nepameta šo nodarbi, bet brīvajā laikā joprojām dodas palīdzēt cietušajiem.
Gatavojoties kino lomai, Elizabete Olsena redzēja dažādus cilvēkus, dzirdēja to stāstus un vēlējās palīdzēt, tāpēc izgāja speciālus kursus un nu katru otrdienu dodas uz centru palīdzēt vardarbības upuriem.
Elizabete priecājas būt par daļu no šīs kopienas, redzēt, kā dažāda veida palīdzība maina cilvēkus, tieši tāpēc, esot pilsētā, viņa nežēlo savu laiku un katru otrdienu dodas palīdzēt tiem, kam tas nepieciešams.
Aktrise apzinās, ka tieši fiziska rīcība spēj dot daudz vairāk nekā naudas līdzekļi, reizēm tieši saruna, apskāviens, klātbūtne dod otram motivāciju cīnīties un dzīvot.