Režisors pauda pārliecību, ka šī būs pilnīgi cita izrāde, neskatoties uz to, ka pie šīs lugas režisors atgriežas jau trešo reizi. «Es nezinu nevienu citu lugu, kurā tik daudz atklātos teātra daba, aktiera daba. Mani, šo izrādi veidojot, interesēja aktieru spēles stilu vēsture, tāpēc būs trīs dažādi cēlieni,» par iestudējumu stāstīja Hermanis.

Komentējot pārcelšanos uz jaunajām telpām, viņš skaidroja, ka noticis diezgan iespaidīgs celtniecības «spurts», un pateicās celtniekiem par paveikto darbu. Hermanis pauda neziņu par to, kā notiks iedzīvošanās jaunajās telpās, tomēr vienlaikus apliecināja, ka aktieri ir spēlējuši daudzās viesizrādēs un gan tehniskie darbinieki, gan aktieri ir spējīgi piemēroties pārmaiņām.

«Uz šo trimdas laiku mūsu teātris sauksies «JRT pie Dzemdību nama», jo es šaubos, ka daudzi zina, kur «Tabakas fabrika» atrodas. Iemesls, kāpēc tā būtu jāsauc teātris, - latviešu skatītājam neiet kopā teātris un fabrika. Kur atrodas Dzemdību nams, Latvijā zina visi, noteikti visas Latvijas sievietes, un tas, kas šos gadus šeit notiks, kaut kādā ziņā būs saistīts ar pārdzimšanu,» norādīja režisors.

Viņš uzsvēra, ka JRT ir iesaistījies sociālpolitiskajos notikumos un politiskais teātris arī turpmāk būs daļa no JRT programmas. Vienlaikus Hermanis uzsvēra, ka nevēlas šādā veidā teātri piesaistīt kādai vienai politiskai ideoloģijai. Viņaprāt, jaunais nosaukums nes arī jēgu par to, ka ideoloģiskas cīņas var kļūt mazsvarīgas, ja Latvijā vairs nebūs iedzīvotāju.

Hermanis arī atgādināja, ka šī pārvākšanās iezīmē arī citas pārmaiņas, proti, izmaiņas JRT trupā. «Ir sajūta, ka vajag daudz ko mainīt. Kopš 1991.gada Latvija dzīvo kapitālisma apstākļos, visur ir konkurence. Štata aktieri kaut kādā ziņā ir bijuši pasargāti no šīs konkurences, un tas nav pareizi, tas nav skatītāju interesēs. Mēs esam valsts teātris. Var būt kļūdas, misēkļi, eksperimenti, bet uzskatu, ka Latvijā aktieru tirgus ir jāatdzīvina,» uzsvēra režisors.

Viņš piebilda, ka nākamgad vēlas uzņemt jaunu aktieru kursu un gaida uz iestājeksāmeniem arī krievu tautības jauniešus, kuri ir spējīgi runāt labā latviešu valodā.

Hermanis sacīja, ka visa viņa enerģija pārsvarā būs veltīta JRT.

Pagaidu telpās būs divas skatītāju zāles - Lielā zāle ar 304 un Mazā zāle ar 253 skatītāju vietām.

2016./2017. gada sezonā kopumā tika nospēlētas 459 izrādes, no tām 434 izrādes JRT telpās, bet sešas viesizrādes notika citur Latvijā un 19 viesizrādes arī ārpus Latvijas teritorijas - Serbijā, Ungārijā, Lielbritānijā, Vācijā, Rumānijā un Šveicē. Populārākā izrāde Lielajā zālē bija «Pakļaušanās», bet Mazajā zālē - «Lakstīgalu māja». Aizvadītajā sezonā JRT izrādes noskatījušies 122 842 skatītāji.

Kā ziņots, JRT jūnijā aizvadīja pēdējās izrādes ēkā Lāčplēša ielā pirms tās rekonstrukcijas, bet pēc rekonstrukcijas gatavojas būtiskām pārmaiņām aktieru trupā.