Pēc viņa domām, Latvijas kultūras pasākumu skaita pieaugums varētu būt skaidrojams ar pieprasījuma pieaugumu, kā arī iedzīvotāju finansiālo apstākļu uzlabošanos. «Nevar rasties piedāvājums, ja nav pieprasījuma. Mēs neesam tik bagāta valsts, kas var nodarboties ar piedāvājuma finansēšanu, ja pretī nav pieprasījuma. Galu galā tā ir nodokļu maksātāju nauda,» skaidroja Žagars.

Taujāts par valsts līdzfinansēto kultūras festivālu kvalitāti, Žagars atbildēja, ka, viņaprāt, finansiālā atbalsta sniegšana pasākumiem, nevērtējot patērētāja intereses, spēj radīt samērā nopietnus kultūrpolitiskos draudus. «Vajag ievērot proporcijas. Vienkārši dalīt naudu katram mazajam nevalstiskam projektam un nesekojot tam, kā šis projekts attīstās, cik to skatās un apmeklē - tā būtu tāda kultūrpolitiskā neprātība,» sacīja Žagars, uzsverot, ka pašlaik gan šīs proporcijas starp kultūras radītāju un patērētāju atbalstīšanu esot samērīgas.

Viņš norādīja, ka Cēsu mākslas festivāla ikgadējais apmeklētāju skaits svārstās no 10 000 līdz 15 000, bet, neraugoties uz to, konkurence Latvijas festivālu tirgū ir milzīga, un organizatoriem ir pamatīgi jāiespringst. «Mums ir jāizvērtē, kas ir tas, ko mēs varam un citi nevar, ko mēs protam un citi neprot. Bet tas nav nekas slikts. Tas ir tikai pareizi, ka arī kultūras jomā ielaužas brutālie kapitālisma principi,» teica Žagars.

Kultūras ministrija Cēsu mākslas festivāla līdzfinansējumu piešķir caur Valsts kultūrkapitāla fondu, kur to izvērtē ekspertu komisija. Šogad festivālam no fonda līdzekļiem atvēlēti 40 000 eiro, taču festivāla kopējās izmaksas veido 160 000 eiro, atklāja Žagars.

Cēsu Mākslas festivāls šogad notiks no 15. jūlija līdz 13. augustam.