«Mūzika un mīlestība izskaidro visu. Tā visu laiku jāmeklē un jāspodrina, jo neviena patiesība nav pastāvīga... Tas, kas saviļņo, arī paliek. Tieši pēc šādas mūzikas es tiecos,» atzīst komponists, kurš 17. jūnijā svinēs savu 60. jubileju.

Astoņdesmitajos gados Prauliņš dibinājis leģendāro progresīvā roka apvienību «Vecās mājas», ar kuru koncertējis kā Latvijā, tā arī ārpus tās, daudziem paliekot atmiņā ar aizrautīgu taustiņinstrumentu dīdīšanu un iespaidīgu balsi. Vēl pirms tam bija «Salve» un vairākas citas grupas. Bet vēl tālākā atskatā arī Emīla Dārziņa mūzikas skola un dziedāšana zēnu korī.

1982. gadā, absolvējis Latvijas Valsts konservatorijas mūzikas pedagoģijas nodaļu, Uģis Prauliņš uzsāk studijas pie Jāņa Ivanova, pēc kura nāves meistarību turpina kaldināt pie Ģederta Ramana, viņa kompozīcijas klasi absolvējot 1989. gadā. Paralēli studijām rit darbs kā skaņu režisoram Latvijas Radio, seko producenta darbs Londonas skaņu ierakstu kompānijā AMI International (Red Bus Recording Studios) un kinostudijā Cinevilla Jūrmalā. Prauliņš strādājis arī reklāmas un pedagoģijas jomā. Bijis iesaistīts arī vairāku organizāciju darbībā, tosarp pabijis arī Radošo savienību padomes priekšsēdētāja godā, un no 2004. līdz pat 2009. gadam Prauliņa vadībā darbojusies Latvijas Komponistu savienība. Bet kopš 2010. gada kopā ar sievu Ingu Prauliņu Uģis saimnieko Ērmaņu muižā - vienā no izcilākajiem 19. gadsimta koka arhitektūras pieminekļiem Latvijā. Pamazām šī Alūksnes novada Malienā esošā muiža atdzimst, un ļaudis no tuvākas un arī tālākas apkārtnes vasaras mēnešos tur dodas baudīt mūziku. Koncertsezona Ērmaņu muižā aizsākusies 2011. gadā un arī šovasar pulcēs draugus un interesentus, nu jau septīto gadu pēc kārtas.

Daudzveidīga un dažādos toņos krāsota ir arī Uģa Prauliņa daiļrade, kur rodama gan kormūzika, gan partitūras dažādiem instrumentāliem sastāviem, arī mūzika kino un daudzas aranžijas, tāpat arī apjomīgas vokāli instrumentālas kompozīcijas un skatuves mūzika, tostarp rokopera «Pilsēta» un folkbaroka opera Opera ficta, kā arī balets «Sniegbaltīte un septiņi rūķīši».

Uģa Prauliņa mūzika atskaņota ne vien Latvijā un citviet Eiropā, bet arī ASV, Austrālijā, Āzijā. Vairāki Uģa skaņdarbi pieejami arī skaņu platēs un CD formātā. Ar plašu rezonansi ne tikai dzimteni vien 2012. gadā pāršalca vēsts, ka Uģa Prauliņa skaņdarbs «Lakstīgala» nominēts prestižajai Grammy balvai kategorijā «Labākais mūsdienu klasiskais skaņdarbs» (Best Contemporary Classical Composition). Šo korim un blokflautām rakstīto kompozīciju diriģenta Stīvena Leitona vadībā pirmatskaņoja un ieskaņoja Dānijas Nacionālais vokālais ansamblis un pasaulslavenā soliste Mikela Petri. Līdz ar trim citiem opusiem, Uģa skaņdarbs tika iekļauts Dānijas izdevniecības Our Records paspārnē izdotajā Ziemeļvalstu laikmetīgās mūzikas albumā, kam, gluži kā latvieša opusam tika dots nosaukums «Lakstīgala» - The Nightingale. Šis pats albums saņēma arī nozīmīgo Vācijas Fonoakadēmijas balvu Echo Klassik kategorijā «Gada pasaules pirmizrādes ieraksts».

«Rīgas festivāls» notiek no 7. līdz 21. jūnijam. Koncertos klausītājus gaida tikšanās ar Ķelnes Radio simfonisko orķestri, ar pasaules atzinību guvušajiem latviešu mūziķiem Egīlu Siliņu un Ivetu Apkalnu. Krāšņās programmās klausītājus priecēs arī Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, Sinfonietta Rīga, Latvijas Radio bigbends, Rīgas Doma zēnu koris, Latvijas Radio koris, Valsts akadēmiskais koris «Latvija» u.c. Koncertos skanēs Antonīna Dvoržāka, Johannesa Brāmsa, Karla Orfa, Pētera Vaska, Gijas Kančeli, Ērika Ešenvalda un citu komponistu mūzika. Jaundarbus dāvās Uģis Prauliņš un Jēkabs Jančevskis.

_{«Rīgas festivālu» atbalsta Rīgas dome.}

_{Biļetes «Biļešu paradīzes» kasēs.}