Šodienas redaktors:
Krista Garanča

Velbeks atklās savu pirmo izstādi ASV

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Raksta foto
Foto: AFP/LETA

Franču rakstnieks Mišels Velbeks gatavojas atklāt savu pirmo izstādi ASV, atspoguļojot dzīvi Francijas pilsētu nomalēs, kur vairums iedzīvotāju prezidenta vēlēšanās balsoja par galēji labējo politiķi Marinu Lepēnu. Velbeks, kurš ir viens no pretrunīgāk vērtētajiem kultūras pasaules cilvēkiem un viens no Francijas populārākajiem rakstniekiem ārvalstīs, izstādi «French Bashing» («Francūžu iekaustīšana») atklās 2.jūnijā galerijā «Venus» Ņujorkā.

Izstāde ir pērn Parīzē izrādīta projekta pārstrādāts variants un ietver fotogrāfijas, fotomontāžas un fona trokšņu ierakstus, kas raksturo tos Francijas rajonus, kurus reti kurš tūrists iepazīst.

Izstādē liela uzmanība pievērsta rajoniem pilsētu nomalēs, kas atrodas pa vidu starp laukiem un pilsētu. Šos apgabalus raksturo augsts bezdarbs un nabadzība, un galēji labējo populisms te gūst labvēlīgu augsni.

Velbeks jau gadiem ilgi nodarbojies ar fotografēšanu, bet tikai pirms pāris gadiem sāka izstādīt savas fotogrāfijas.

Velbeks sarakstījis tādus bestsellerus kā «Les Particules élémentaires» («Elementārdaļiņas»), «Plateforme» («Platforma»), «La Possibilite d'une ile» («Varbūt ir sala») un «La carte et le territoire» («Karte un teritorija»).

Viņa jaunākais romāns «Soumission» («Pakļaušanās») nonāca pārdošanā 2015.gada 7.janvārī, kad ar automātiskiem ieročiem bruņoti islāmisti Parīzē iebruka žurnāla «Charlie Hebdo» redakcijā, kur noslepkavoja 12 cilvēkus.

Pirmajās piecās dienās pēc iznākšanas Francijā tika pārdoti 120 000 romāna eksemplāru.

«Soumission» ir politiska fantāzija, un tā darbība norisinās 2022. gadā, kad saskaņā ar rakstnieka konstruēto realitāti beigām būtu tuvojies nu jau bijušā Francijas prezidenta Fransuā Olanda tā arī nepiedzīvotais prezidentūras otrais termiņš. Prezidenta vēlēšanās cīnās galēji labējās Nacionālās frontes (FN) līdere Marina Lepēna un Musulmaņu brālības kandidāts, kas arī plūc uzvaras laurus, pateicoties sociālistu un centristu atbalstam.

Nepalaid garām!

Uz augšu