Vispirms gribu kliedēt populārākos mītus, kuri šajā sakarībā izskanējuši.

NEPLP grib aizliegt ārzemju mūzikas skanēšanu Pieci.lv un pāriet uz 100% latviešu mūziku

Ne preses konferencē, ne citā komunikācijā no NEPLP locekļiem šāds formulējums nav izskanējis. Šobrīd aktuāls jēdziens ir «fake news», lūk, šis ir izteikts «fake news» gadījums. Ivars Āboliņš un Patriks Grīva ir izteikušies vienīgi par Pieci.lv pozicionējuma maiņu uz latviešu mūzikas radio jauniem cilvēkiem. Ap 10% no kopējās mūzikas apjoma, mūsuprāt, var būt citā valodā. Pieci.lv mūzikas speciālisti ir aicināti veidot programmas par ārzemju mūziku utt., pamatotas, saistībā ar galveno pozicionējumu. Latviešu mūzikas formāts netiek attiecināts arī uz labdarības maratona «Dod 5» laiku, kas ir atsevišķs projekts.

Latviešu mūzikas apjoma palielināšana iznīcinās Pieci.lv

Nav taisnība, jo tad, kad radiostacija izvēlas konkrētu pozicionējumu piesātinātā tirgū, tātad kļūst atšķirīga no pārējām stacijām, tā iegūst lojālu un stabilu auditoriju. Pašlaik klausītājs, spaidot automašīnā radio, muzikāli nevar atšķirt Pieci.lv no StarFM, Radio SWH vai EHR. Tas neattiecas uz LR2, kuru var pazīt uzreiz, kā arī kādreizējo Latviešu Radio. Abas stacijas pierāda arī auditorijas skaitlisko pārākumu – tās ir vairāk nekā divas reizes apsteigušas esošo Pieci.lv auditoriju (dati zemāk analizēti precīzi).

Latvijā trūkst aktuālās latviešu mūzikas

Ar Latviešu Radio piemēru pierādīts, ka jauniem cilvēkiem tā ir nepieciešama. Kad viens radio kanāls sāk aktīvi uzrunāt mūziķus un skaidri parāda savu attieksmi, tam parādās liels sekotāju skaits. Jā, liela daļa no šā brīža Latvijas mūzikas neiztur pasaules skanējuma kritikas latiņu, taču ko valsts dara, lai tas uzlabotos? Tā ir nacionālā identitāte, tas ir valsts interesēs sekmēt jaunās mūzikas apriti sabiedriskajā radio, ko nekad neuzņemsies komerciālās stacijas. Pieci.lv šobrīd var kļūt par šīs misijas nesēju, lai jau tuvāko piecu gadu laikā jaunās populārās mūzikas apjoms un kvalitāte būtu daudzkārt paaugstinājusies.

Latviešu mūzika ir mūzika tikai latviešu valodā

Bet tā taču nav, vai ne? Daudzas spēcīgas grupas dzied angliski, piemēram. Atšķirībā no LR2 un Latviešu Radio formāta, kas pieļauj vienīgi dziesmas latviešu valodā, NEPLP redz plašāku Pieci.lv formātu, iekļaujot arī Latvijā radītas dziesmas angļu valodā, instrumentālas dziesmas un dažādu nišas stilu mūziku.

Ja Pieci.lv kļūs par Latvijas mūzikas staciju, no tā iegūs vadošās komercradio stacijas

Internetā daudzi piemin Latvijā vadošo hitu staciju (European Hit Radio) EHR, runājot par ieguvumiem pēc Pieci.lv formāta maiņas. Kāds tad īsti varētu būt EHR, Star FM vai jebkuras citas komercradio stacijas ieguvums no tā, ka Pieci.lv rotācijā vairs nebūs ārzemju hitu?

Argumentu, ka LR5 klausītāji ir īpaši un tos iekāro komercradio, atspēko dati par to klausītāju skaitu, kas klausās tikai konkrēto radiostaciju (Exclusive Reach). Vecuma grupā 15-30 līderis ir EHR ar 14 000 klausītājiem. LR5 ar 3800 klausītājiem ir 9. vietā. Tātad EHR vai jebkura cita radiostacija teorētiski varētu iegūt 3800 unikālo Pieci.lv klausītāju (ar nosacījumu, ja tie vispār aizies no Pieci.lv), jo citi tāpat jau klausās ne tikai Pieci.lv, bet arī citas radiostacijas.

Dati pārliecinoši rāda, ka runas par to, ka tas ir EHR interesēs mainīt Pieci.lv formātu, lai iegūtu viņu klausītājus, neiztur nekādu kritiku, jo, vērtējot auditorijas pārklāšanos, Pieci.lv unikālo klausītāju skaits 3800 ir pārāk niecīgs, lai par to cīnītos jebkura sevi cienoša komercradio stacija.

Komercradio «augstākajā līgā» notiek cīņa starp radio grupām, kuras nemitīgi cenšas atņemt klausītājus cita citai. Galvenās komercradio grupas, kurās katrā ietilpst vairākas radiostacijas, ir «SWH grupa», «Skonto grupa», «EHR mediju grupa», «Mix media grupa» un spēcīgs individuāls spēlētājs «Star FM», «MTG Latvia» ietvaros.

Vienīgais, par ko lielās komercradio grupas satraucas Pieci.lv sakarā, ir vairāk nekā pusmiljons eiro valsts līdzekļu, kas ik gadu tiek tērēts radiostacijas darbībai. Savukārt komercradio nauda savai darbībai ir jānopelna reklāmas tirgū.

Latvijas Radio 2 tiek apdraudēts, ja parādās vēl viena radiostacija ar Latvijas mūziku

LR2 atskaņo tautā mīlētas latviešu melodijas auditorijai pēc 30 gadu vecuma, bet Pieci.lv jaunais latviešu mūzikas formāts varētu iekļaut pēdējo ~15 gadu latviešu mūziku, jaunu latviešu mūziku un nišas mūziku. Pieci.lv saglabā mērķauditoriju līdz 30 gadu vecumam. Katrs radio domāts savai paaudzei. Vecāku un bērnu mūzikas vēlmes taču ir atšķirīgas, vai ne?

Protams, ir zināma pārklāšanās auditorijās, taču tas notiek praktiski ar visām radiostacijām. Lielākā daļa cilvēku klausās radio, pārslēdzot no vienas stacijas uz citu, taču kāda no tām, kura vislabāk apmierina indivīda vēlmes, kļūst par iemīļotāko. Tā veidojas tās pamata auditorija. Jautājums tikai, cik precīzi (saprotami klausītājam) radio formāts pozicionē programmu.

Pieci.lv klausās milzīga auditorija internetā

Diemžēl Latvijā nav iespējams precīzi izmērīt klausītāju skaitu internetā. Par to pastāv tikai interpretācijas. Vienīgais vispārpieņemtais interneta datu mērījums radio jomā (tāpat kā Kantar TNS FM diapazonā) ir Gemius dati. Arī šie dati var izmērīt vien mājas lapas unikālo apmeklētāju skaitu un citu detalizāciju, bet ne klausītāju skaitu internetā. Pēc jaunākajiem datiem, Pieci.lv interneta mājas lapas apmeklētāju skaits ir 14 000 unikālo lietotāju š.g. aprīlī. Salīdzinājumam EHR ir 42 000.

NEPLP uzspiež Sabiedrisko pasūtījumu Latvijas Radio

NEPLP ir Latvijas Radio kapitāldaļu turētājs un NEPLP pienākumus ir definēt sabiedrisko pasūtījumu, kas ir sabiedrībai paredzēts plašs un daudzveidīgs programmu kopums. Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 62. panta 2. punktā ir skaidri definēts padomes pienākums izstrādāt un apstiprināt sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmu gada plānus. Programmu gada plānus – kas nozīmē, ka NEPLP ir ekskluzīvas tiesības un pienākumi izstrādāt un definēt gan Latvijas Radio, gan Latvijas Televīzijas programmu gada plānus. Definēt gan vērtību rāmi, pēc kura darbojas sabiedriskie mediji, gan virzienu, kurā tiem jāiet. Līdz šim NEPLP šīs savas likumā noteiktās tiesības izmantoja tikai daļēji, un tas, ka padome ir pieteikusi savas tiesības ievērot likumu, nekādā gadījumā nav uzskatāms par mēģinājumu jaukties sabiedrisko mediju saturā, kā atsevišķi cilvēki to mēģina pasniegt. Vēl vairāk – apgalvojums, ka likuma ievērošana uzskatāma pa jaukšanos saturā, uzskatāms par klasisku «fake news» gadījumu. NEPLP pašreizējais sastāvs vienmēr ir pildījis un pildīs likumu, savukārt par saturu atbild sabiedrisko mediju valdes.

Patiesi, šobrīd, 21. gadsimta tehnoloģiju laikmetā, kad ieskaņot un producēt dziesmu vajadzētu būt tik vienkārši, jaunās vietējās mūzikas apjoms ir ļoti neliels. Man nav ne mazāko šaubu, ka nekas neatgriezeniski slikts nav noticis ar Latvijas radošajiem prātiem mūzikā – mums tie ir šodien un būs arī rīt, taču

problēma slēpjas faktā, ka jauno mūziķu darbus praktiski neatskaņo Latvijas vadošās radiostacijas.

Komerciālajām radiostacijām atbalstīt jaunos mūziķus, padarot viņu dziesmas populāras, nav rentabli. Tās nodarbojas ar biznesu – atskaņo lielo, attīstīto pasaules tirgu mūziku, lai sasniegtu visaugstākos rezultātus un spētu ieņemt pēc iespējas vairāk reklāmas naudas, kas ir to vienīgais ienākums.

Atliek valsts finansētais, vienīgais sabiedriskais radio – Latvijas Radio, tas šobrīd raida piecus dažādus kanālus. Latvijas Radio veido arī pašu populārāko radiostaciju valstī – Latvijas Radio 2 (LR2), kurā skan tikai mūzika latviešu valodā. LR2 auditorija ir tik liela, ka pārklāj gan lielās, gan mazās pilsētas, lauku teritorijas un praktiski visas vecuma grupas. Tās mērķauditorija nav jaunieši, visvairāk klausītāju ir vecumā pēc 30 gadiem. Klausītājs LR2 nemeklē jaunu vietējo mūziku, bet gan gaida populārus un tautā mīlētus skaņdarbus. To LR2 «piegādā» nevainojami, tādēļ arī bauda vislielāko uzticību. Un tas, kas labi strādā, nav jāmaina.

Atliek jautāt – kur var dzirdēt jauno Latvijā radīto mūziku? Un kāda ir mūsu valsts nostāja jaunās populārās mūzikas veicināšanā? Vai un kādā apjomā tai būtu jāskan sabiedriskajā radio? Uz šiem jautājumiem noteikti jādzird arī mūzikas industrijas pārstāvju atbildes, taču vispirms situācija jāanalizē radio profesionāļiem. Konstatējam, ka ne komercsektors, ne valsts pašlaik nespēj radīt vidi jauno mūziķu un producentu darbībai mūsdienu ekonomikas apstākļos, kas sekmētu jaunas, augstvērtīgas mūzikas radīšanu būtiskā apjomā. Taču man nav šaubu, ka Latvijā ir talantīgi jauni cilvēki, kuri tuvā nākotnē var būt Dona, «Musiqq» vai pat «Prāta vētras» līmenī. Latvijā tiek radīta jauna mūzika roka, džeza, blūza, regeja, folka un daudzos citos nišas stilos, taču līdz radio viņu dziesmas nenokļūst, jo nevienam tās arhivēt un popularizēt neinteresē, nav arī atbilstoša radio formāta. Taču šī mūzika veido gan šodienas Latvijas identitāti, gan vēlāk kļūs par talantīgas nācijas laikmeta liecību.

Pirms trim gadiem valsts Latvijas Radio ir piešķīrusi dāsnu finansējumu radiostacijas jauniešiem (Pieci.lv) izveidošanai un katru gadu nodrošina ap 600 000 EUR šā radio darbībai. Viens no tā uzdevumiem ir atskaņot jaunu latviešu mūziku. Pēdējā laikā šajā radio jau gandrīz pusē no diennakts ētera laika skan aktuāla, jauna un arī nišas, kā, piemēram, hiphopa latviešu mūzika. Otru pusi šobrīd aizpilda ārzemju dziesmas, liela daļa no tām ir pasaules aktuālie hiti – Top40 formāts. Jautājums: kādēļ Pieci.lv nepieciešama ārzemju populārā mūzika tā vietā, lai pilnībā koncentrētos uz jauno latviešu mūziku, dotu iespēju skanēt gan popmūzikai, gan pieminētajiem nišas stiliem, tādējādi iesaistot savā radio vilnī visus, kam Latvijā šī mūzika ir svarīga, turklāt darot lielisku darbu, ļaujot konkurēt latviešu dziesmām savā starpā par vietu ēterā, tādējādi audzējot kvalitāti?

Latvijas radio skala ir tik piesātināta ar angļu un krievu popmūzikas stacijām, kādēļ par valsts līdzekļiem jāfinansē vēl viens līdzīgs formāts? Un no kurienes tad radīsies tautā mīlētās dziesmas, kuras visi gaidām (tās pašas, kuras pēc gadiem atskaņos LR2), ja apzināti ierobežojam to iespējas skanēt ēterā?

Kādēļ lai valsts finansētā medijā autortiesību maksājumi par dziesmu atskaņojumiem ēterā neplūstu pie Latvijas autoriem ārzemju autoru vietā?

Pēdējā Pieci.lv Top40 programmā saskaitīju divas latviešu dziesmas. Pārējās trīsdesmit astoņas, kā arī jaunumi ir šā brīža pasaules hiti. Kādēļ nevarētu veidot nevis vienu, bet gan vairākus nedēļas vai mēneša topus latviešu mūzikai, dažādos stilos, tēmās? Kādēļ Pieci.lv nevarētu veidot visplašāko raidījumu klāstu interviju, apskatu formā, par latviešu mūziku? Kādēļ Pieci.lv nevarētu būt pirmie, kas veido Latvijas Top20 un tas pamatoti tiek nosaukts par valsts galveno hitparādi? Tāda topa šobrīd nav mūsu valsts radiostaciju ēterā.

Pieci.lv skaidro, ka, spēlējot ārzemju mūziku, tiek izpildītas klausītāju vēlmes pēc jaunas, aktuālas pasaules mūzikas un tādā veidā tiek piesaistīta mērķauditorija. Pavērtēsim, kā veicies ar šo uzdevumu pēc vairāk nekā triju gadu darbības. Lai to izdarītu, apskatīsim galveno līdz šim pieņemto analītikas paņēmienu radio nozarē – reitingu rezultātus. Jā, Latvijā to veidošana ir tālu no ideāla, tomēr visa radio joma uz tiem balstās un nozare atzīst, ka tendences tie rāda nevainojami. Izmantosim šā brīža jaunākos Kantar TNS pētījumu datus.

Pieci.lv formāta maiņas apspriešanas laikā bieži izskanējušais European Hit Radio (EHR), kā zināms, no pirmās darbības dienas atskaņo Eiropā populārākos hitus un strādā uz līdzīgu auditoriju. Paņēmiens ir pareizs – lai salīdzinātu, jābūt atskaites punktam pret tirgus līderi. Tādēļ pretstatīsim EHR un Pieci.lv datus. Kopējā auditorijā EHR ir 190 000 klausītāju, Pieci.lv – 39 000. Tātad EHR ir gandrīz piecas reizes vairāk klausītāju nekā Pieci.lv.

Pieci.lv mērķauditorija ir cilvēki vecumā 15-30 gadu vecumā. Tajā kopumā ir 338 000 klausītāju. No tiem 108 000 jeb 32% no visiem klausītājiem mērķa grupā klausās EHR, kas ar ir līderis arī šajā auditorijā. 2. pozīcijā ir Star FM ar 71 000 jeb 21% auditorijas. Pieci.lv ir 13. vietā ar 23 000 jeb 6,8% auditorijas. Ir skaidri redzams, ka jauni cilvēki populāro ārzemju mūziku meklē un saņem citās stacijās, kuras ar to jau gadiem veiksmīgi nodarbojas.

Šie dati pārliecinoši rāda, ka Pieci.lv ne tuvu netiek galā ar savu uzdevumu piesaistīt auditoriju, izmantojot ārzemju populārās dziesmas. Triju gadu periods radio jomā ir optimāls, lai novērtētu formāta uzdevumu izpildi vai neizpildi. Runas par Pieci.lv popularitāti un ietekmi uz jauniešiem ir mīts, ko rada interneta komentētāji (to skaitā arī žurnālisti un dažādu mācību iestāžu pasniedzēji), kam nav nekādas izpratnes par notiekošo radio jomā.

Interesanti, ka LR2 auditorijā 15-30, uz to nekoncentrējoties un tikai ar latviešu mūziku, spēj piesaistīt divas reizes vairāk klausītāju nekā Pieci.lv – 48 000 jeb 14,2% auditorijas. Vai šie dati liek secināt, ka latviešu mūzikai nav potenciāla klausītāju vidū? Uz šo jautājumu atbild vēl viens piemērs no mūsu valsts radio nesenas vēstures. Līdz 2011. gadam triju gadu periodā skanēja programma ar nosaukumu Latviešu Radio. Tās saturs bija pēc neatkarības atgūšanas laika tapusī latviešu mūzika 100% apjomā, 24 stundas diennaktī, turklāt vienīgi latviešu valodā. Tika veidoti autorraidījumi latviešu mūziku, tika atjaunots arī «Mikrofona aptaujas» tops, notika intervijas ar Latvijas populārās mūzikas zelta fonda mūziķiem. Šāda radiostacija sasniedza 112 000 klausītāju kopējā auditorijā. Tas ir vairāk nekā divreiz lielāks klausītāju apjoms, nekā Pieci.lv tajā pašā triju gadu periodā. Kopējais Latviešu Radio budžets sasniedza 220 000 EUR, apraide tika nodrošināta lielākajā daļā Latvijas. Salīdzinājumam Pieci.lv šobrīd tiek nodrošināta FM apraide ar sešām frekvencēm, Latvijas teritorijā, kuras izmaksas ir ap 130 000 EUR nodokļu maksātāju naudas.

Latviešu radio tika nolemts slēgt, jo sasniegtie 112 000 klausītāju nebija pieņemams klausītāju apjoms vadošās komercradio grupas ietvaros. Tajā bija vēl divas radiostacijas – viena līdere tirgū auditorijai vecumā līdz 35 gadiem, otra – līdere Latvijas krievu auditorijā. Uzstādītais reitinga mērķis bija ap 200 000 klausītāju. Latviešu Radio bija eksperiments, kurš pierādīja, ka Latvijā ir gan jauni mūziķi, gan klausītāju interese par viņu dziesmām. Nešaubos, ka Pieci.lv līdzīga formāta radio ar četras reizes lielākām iespējām var attīstīt daudz efektīvāk.

Mums nebūtu jāskata reitingu rezultāti, ja mēs Pieci.lv vietā analizētu, piemēram, LR3 Klasika rezultātus. Tas tādēļ, ka darbam, ko LR3 veic sabiedriskā pasūtījuma ietvaros, rūpējoties par klasiskās mūzikas atskaņošanu, koncertu tiešraidēm un, kas vēl nozīmīgāk, – ierakstiem un arhivēšanu, kā arī kultūras raidījumu gatavošanu, nav nekāda sakara ar reitingiem. Tā ir mūsu kultūras bagātība, kuras nozīmīgums plešas tālu pāri šā brīža klausītāju daudzumam ēterā.

Un visbeidzot, Pieci.lv latviskošana nav vis NEPLP mēģinājums slēgt radio staciju, kā tas ir izskanējis, bet tieši glābt Pieci.lv no tālākas apspriešanas par tā eksistences nepieciešamību valsts budžeta sastādīšanas laikā. Atskaņot jaunu Latvijā ražotu mūziku ir skaidra, cēla, un nepārprotama misija. Kādēļ par to būtu jārūpējas valstij? Tādēļ, ka mūzika ir viena no mūsu bagātībām. Nesen Maestro Raimonds Pauls man teica: «Latvijas Radio ir viena no retajām vietām, kur skan latviešu valoda...»

_{Patriks Grīva}

_{Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes loceklis. Radio nozares eksperts. 19.05.2017.}