Abi nododas kāršu spēlei uz izģērbšanos, līdz meitene palikusi tikai apakšveļā. Nu ir pienācis īstais laiks ķerties pie plikumiem, un puisis nolemj tos apgleznot. Bez mulsuma brīžiem neiztikt, tomēr, par spīti sarkšanai un kurioziem, ir arī skūpstīšanās. Elīnas draugs Edgaru neuzskata par konkurentu un samierinās ar abu izdarībām, sakot, ka nauda paliek nauda un ir jāuzvar.
Šajā randiņā šķiet, ka vairāk ir sagatavojusies meitene nekā Edgars. Viņai padomā viltība - likt puisim salabot izlūzušās virtuves skapīša durvis, lai domā, ka meitene viena un mājās trūkst vīrieša roku. Edgars ķeras pie «štrumentiem», bet meitenes vīrs, kas visu redz no malas, tomēr uzskata ka puisis ir «patizls» un skapīša roktura pieskrūvēšanai pat skrūvgriezis nav vajadzīgs, jo pats to rokturi pirms tam atskrūvēja ar parastu virtuves nazīti. Randiņa gaitā sarunas Edgaru un Santu satuvina līdz pat fantāzijām par kopīgu «laulības ostu». Puisis lūdz Santu uz romantisku deju un pieliek pamatīgus pūliņus, lai tiktu pie skūpsta… Vīrs par iznākumu ir bezgala priecīgs, jo Santa sevi parāda kā lielisku meli, un kurš gan spētu viņu atmaskot…
Rezultātā uzvar precētie – Edgars izvēlējās Santu, tomēr nepārdzīvo un atklāj, ka šī bijusi lieliska pieredze.