Kerubīni vārdā nosaukto orķestri diriģents izveidoja 2004. gadā; tajā spēlē labākie Itālijas mūziķi vecumā līdz 30 gadiem, kuri tiek izvēlēti ārkārtīgi stingrā radošajā konkursā.

Muti ir dzimis Dienviditālijā, Neapolē. Rikardo agri sāka mācīties spēlēt vijoli un klavieres, pēc tam studēja kompozīciju un klaviermākslu Sanpjetro Madžellas konservatorijā. Te viens no viņa skolotājiem bija «oskarotais» un leģendārais kinofilmas «Vectēvs» skaņu celiņa veidotājs, komponists Nino Rota. Diriģēšanu Muti apguvis Verdi konservatorijā Milānā.

Diriģenta karjeras izrāviens sākās ar uzvaru Gvido Kanteli konkursā 1967. gadā. Pēc gada muzicēšana kopā ar Itālijas radio (RAI) orķestri padarīja Muti par «jauno diriģentu, kuru ir vērts klausīties». Vēl pēc gada viņš kļuva par Florences mūzikas festivāla galveno diriģentu, šajā amatā strādājot līdz pat 1981. gadam.

Septiņdesmito gadu sākumā Muti sāka strādāt ar pasaulē vislabākajiem simfoniskajiem orķestriem: Berlīnes filharmoniķiem un Filadelfijas orķestri. Ar itāliskās ASV pilsētas orķestri Muti saistīja ilgstošas attiecības: viņš bija gan tā galvenais viesdiriģents, gan arī muzikālais vadītājs, pārņemot šo amatu no leģendārā diriģenta Jūdžina Ormandi.

Tiesa, prasīgajam diriģentam nekad nav īpaši patikusi amerikāņu attieksme pret klasisko mūziku. «Kad devos koncerttūrēs pa ASV, vienmēr biju satriekts, lasot atsauksmes rubrikā «Izklaide». Tātad, kultūra ir domāta patēriņam, nevis iesaistei? Manuprāt, kad es eju uz koncertu vai operu, dodos uz vietu, kas liek manam prātam strādāt,» Muti reiz teicis intervijā «Financial Times».

Pat savas karjeras sākumā karstasinīgais diriģents atteicies no piedalīšanās izrādēs Florencē, Milānā un Parīzē, ja viņam nav gājusi pie sirds konkrētā interpretācija. Tā 1992. gadā Muti pameta prestižo Zalcburgas festivālu, jo... viņam nepatika Mocarta operas «Tita žēlsirdība» iestudējums.

Muti bija Milānas operteātra «Teatro alla Scala» ilggadējākais mākslinieciskais vadītājs (1986 – 2005), taču vētra diriģenta un mūziķu attiecībās izcēlās brīdī, kad viņš iebilda pret orķestra pārcelšanos uz pilsētas nomali pēc ēkas rekonstrukcijas uzsākšanas. Kopš 2005. gada viņš bija Čikāgas Simfoniskā orķestra galvenais diriģents, bet kopš 2011. gada – Romas operas goda direktors. Muti teju 47 gadus sadarbojas ar leģendārajiem «Vīnes filharmoniķiem».

Latvijas mūzikas cienītājiem Maestro Muti vārds nav svešs, jo izcilais diriģents ir sadarbojies arī mūsu klasiskās mūzikas zvaigznēm. 2012. gadā Latvijas Radio koris Monpeljē, Francijā atskaņoja Dž.Verdi Rekviēmu. Par šī skaņdarba interpretāciju Muti saņēma prestižo «Grammy» balvu. Zalcburgas festivālā viņa vadībā ir dziedājis gan latviešu tenors Aleksandrs Antoņenko, gan soprāns Marina Rebeka. Savukārt mecosoprānu Elīnu Garanču ar Muti saista īpaša radoša sadarbība: Vīnē viņa ir dziedājusi Kerubīno V.A.Mocarta «Figaro kāzās», Oktaviānu R.Štrausa «Rožu kavalierī» un Šarloti – Ž.Masnē «Vertera» jaunajā iestudējumā, bet Zalcburgā – Verdi Rekviēmu.

Diriģentam 2015. gadā bija veltīts īpašs raidījums Latvijas Radio 3 «Klasika». «Mēs neizklaidējam klausītāju, mēs atskaņojam mūziku, jo mūzika ir kas vairāk, nekā mūziķi. Absolūta patiesība nav iespējama, jo citādi cilvēks būtu Dievs, taču katrā mūziķī ir maza daļa no šīs lielās patiesības. Nebaidieties, ka nesapratīsiet mūziku, tā ir jāsajūt. Galvenais nav notis, bet kas aiz tām, bet aiz tām ir – Visums,» kādā no sarunām ar atzinis diriģents.

Rikardo Muti saņēmis gan prestižo «Grammy» balvu, gan arī dāsnāko prēmiju akadēmiskajā mūzikā – Birgitas Nilsones balvu, kuru saņēma par izcilu ieguldījumu opermākslā un koncertdzīvē, kļūstot par otro šīs balvas laureātu. Balva naudas ziņā ir šobrīd lielākā, kādu piešķir klasiskās mūzikas pasaulē – uzvarētājs saņem vienu miljonu ASV dolāru.

«Baltijas muzikālo sezonu» 2017. gada sezonas atklāšanas koncerts notiks Dzintaru koncertzālē 3. jūnijā. Festivālā piedalīsies diriģents Rikardo Muti un Luidži Kerubīni orķestris, operdziedātāji Elīna Garanča, Hibla Gerzmava, Lorenss Braunlijs un Sāra Koberna, vijolnieks Džošua Bells, pianists Deniss Macujevs un džeza mākslinieks, trompetists Kriss Boti.

_{Biļetes uz «Baltijas muzikālo sezonu» koncertiem nopērkamas «Biļešu paradīzes» tirdzniecības vietās un www.bilesuparadize.lv. Biļešu cena no 15 līdz 75 eiro.}