Tiesa, prasīgajam diriģentam nekad nav īpaši patikusi amerikāņu attieksme pret klasisko mūziku. «Kad devos koncerttūrēs pa ASV, vienmēr biju satriekts, lasot atsauksmes rubrikā «Izklaide». Tātad, kultūra ir domāta patēriņam, nevis iesaistei? Manuprāt, kad es eju uz koncertu vai operu, dodos uz vietu, kas liek manam prātam strādāt,» Muti reiz teicis intervijā «Financial Times».
Pat savas karjeras sākumā karstasinīgais diriģents atteicies no piedalīšanās izrādēs Florencē, Milānā un Parīzē, ja viņam nav gājusi pie sirds konkrētā interpretācija. Tā 1992. gadā Muti pameta prestižo Zalcburgas festivālu, jo... viņam nepatika Mocarta operas «Tita žēlsirdība» iestudējums.
Muti bija Milānas operteātra «Teatro alla Scala» ilggadējākais mākslinieciskais vadītājs (1986 – 2005), taču vētra diriģenta un mūziķu attiecībās izcēlās brīdī, kad viņš iebilda pret orķestra pārcelšanos uz pilsētas nomali pēc ēkas rekonstrukcijas uzsākšanas. Kopš 2005. gada viņš bija Čikāgas Simfoniskā orķestra galvenais diriģents, bet kopš 2011. gada – Romas operas goda direktors. Muti teju 47 gadus sadarbojas ar leģendārajiem «Vīnes filharmoniķiem».
Latvijas mūzikas cienītājiem Maestro Muti vārds nav svešs, jo izcilais diriģents ir sadarbojies arī mūsu klasiskās mūzikas zvaigznēm. 2012. gadā Latvijas Radio koris Monpeljē, Francijā atskaņoja Dž.Verdi Rekviēmu. Par šī skaņdarba interpretāciju Muti saņēma prestižo «Grammy» balvu. Zalcburgas festivālā viņa vadībā ir dziedājis gan latviešu tenors Aleksandrs Antoņenko, gan soprāns Marina Rebeka. Savukārt mecosoprānu Elīnu Garanču ar Muti saista īpaša radoša sadarbība: Vīnē viņa ir dziedājusi Kerubīno V.A.Mocarta «Figaro kāzās», Oktaviānu R.Štrausa «Rožu kavalierī» un Šarloti – Ž.Masnē «Vertera» jaunajā iestudējumā, bet Zalcburgā – Verdi Rekviēmu.