Apgādā «Jumava» iznākušas jaunas grāmatas: pašmāju rakstnieka un publicista Arnolda Auziņa jaunākais romāns «Pūcei aste noziedēja» un skandināvu detektīvs Semjuela Bjorka otrais romāns «Pūce vienmēr medī naktī», kā arī pieredzes bagātās autores - dzejnieces Vēsmas Kokles-Līviņas dzejoļu krājums «Dzīve mirkļu mainībā».
«Pūce vienmēr medī naktī»
Samela Bjorka (Samuel Bjørk) skandināvu detektīvs «Pūce vienmēr medī naktī» ir otrā grāmata sērijā par Holgeru Munku un Mīu Krīgeri. Samuela Bjorka meistardarbs izdots 23 valstīs un kļuvis par starptautisku bestselleru, kas pielīdzināms Kamillas Lekbergas darbiem.
Šajā otrajā grāmatā Mīas Krīgeres un Holgera Munka sērijā talantīgo izmeklētāju komanda, ar ko lasītāji iepazinās grāmatā «Es ceļoju viena», sāk īpaši teatrālas slepkavības izmeklēšanu, turklāt nozieguma vietā nav atrodams tikpat kā nekas, kas spētu palīdzēt atrast slepkavu. Komanda ir strupceļā, līdz jauns hakeris atklāj daļu slepkavas plāna. Ja Holgera Munka komanda nerīkosies ātri, sekos nākamais upuris.
«Pūcei aste noziedēja»
Arnolds Auziņš — rakstnieks un publicists, kura pirmais dzejolis publicēts 1957. gadā. Darbojies dažādos žanros un rakstījis gan bērniem, gan pieaugušajiem. Lielu daļu no sava radošā mūža veltījis publicistikai, sarakstīdams piecas vēsturiska satura grāmatas. Neviens no mūsdienu latviešu rakstniekiem nav sacerējis tik daudz anekdošu — gan par politiķiem, gan par rakstniekiem, kas sakopotas septiņās grāmatās.
Ja iedomājas kaut ko nepaveicamu, saka «kad cirvja kātam lapas plauks» vai «kad pūcei aste ziedēs». Arnolds Auziņš izvēlējās par sava romāna nosaukumu «Pūcei aste noziedēja», jo notika negaidītais — latviešu meitene iemīlējās guculī, kas pēc 1969. gada lielās rudens vētras atbrauca uz Kurzemi zāģēt kritušos kokus. Padomju laika nejēdzības ir fons, uz kura risinās jauniešu attiecības — mīlestība, greizsirdība un visādi pārpratumi. Principiāliem cilvēkiem nekad nav bijusi viegla dzīve, turklāt nāk klāt arī sarežģījumi personiskajā dzīvē. Romāna galvenajam varonim — jaunam zootehniķim jāiztur daudzi pārbaudījumi, viņš nesalūst, bet kļūst stiprāks.» A. Auziņš
«Dzīve mirkļu mainībā»
Vēsmas Kokles-Līviņas dzeju vislabāk raksturo viņas pašas teiktais: «Gribas būt vieglai kā putnam un lidot pāri nodzīvotiem dzīves gadiem, kalniem, mežiem, dārziem un redzēt plaukstošos ābeļziedus — just to smaržu un maigumu, kas apņem un dod spēku tālākajam dzīves posmam.»
Vēsma Kokle-Līviņa ir pieredzes bagāta autore, un šis ir viņas četrdesmitais dzejoļu krājums, kas lasītājam ļauj notvert autores vārdu burvību par gadalaikiem un skaistiem sapņiem - patiesiem, sirsnīgiem un sirds siltiem.
Grāmatas beigās autores sacerēto dziesmu vārdi ar notīm (5 dziesmas).
