Ansone norādīja, ka simtgades programmas izstāde ir ne tikai orientēta uz plašu publiku, proti, izklaidējoša, bet arī būtisku artavu sniedz izglītības un pētnieciskajā līmenī, turklāt izstāde rosinās uz diskusiju.

Kaut arī Latvijā sevi par hiperreālisma mākslas pārstāvjiem sauc četri mākslinieki, izstādē apkopoti 54 autori. Tas saistīts ar to, ka atsevišķi autori ir periodiski pievērsušies hiperreālismam vai arī viņu darbos saskatāmas hiperreālisma vēsmas, skaidroja Ansone.

Vienlaikus viņa norādīja, ka izstādes «Hiperreālisms. Virziena variācijas Latvijā» tapšanas procesā ieguldīts liels restaurācijas un tehniskais darbs. Simtgades programma dos iespēju pievērsties mākslas darbu pētnieciskajam darbam, piebilda Ansone.

Jau ziņots, ka izstāde «Hiperreālisms. Virziena variācijas Latvijā» tiek rīkota saistībā ar projekta «Desmit epizodes 20.gadsimta otrās puses mākslā Latvijā». Projekta mērķis ir pētīt Latvijas 20. gadsimta otrās puses mākslu, interpretēt šajā laikā radītos mākslas darbus nevis kā lokālus, hermētiskus un no pasaules nošķirtus faktus, bet gan plašāk, pievēršoties Rietumu mākslas kultūras kontekstam. Apzināt daudzveidīgās Latvijas mākslas epizodes un parādīt, ka pusgadsimtu ilgušajam mākslas periodam nepietiek ar apzīmējumu «sociālistiskais reālisms» vai «padomju māksla».

Projekta galvenie rezultāti ir izstāde «Hiperreālisms. Virziena variācijas Latvijā» un rakstu krājums «Desmit epizodes 20. gadsimta otrās puses mākslā Latvijā».

Rakstu krājumā «Desmit epizodes 20. gadsimta otrās puses mākslā Latvijā» tiks publicētas 10 nodaļas: «Sociālistiskais reālisms», «Skarbais stils», «Figuratīvais ekspresionisms», «Hiperreālisms», «Sirreālisms», «Kinētiskā māksla», «Nonkonformisti», «Neoekspresionisms», «Abstraktā māksla», «Konceptuālisms».

Izstāde pievēršas hiperreālisma ienākšanai un attīstībai Latvijā pusgadsimta garumā, aptverot periodu no 1967. līdz 2017.gadam. Hiperreālisma uzplaukums Latvijā 20.gadsimta 70.gados notika vienlaicīgi ar fotoreālisma - ASV dzimušā virziena - izplatīšanos Eiropā, kur tas ieguva nosaukumu «hiperreālisms». Taču virzienam tiek lietoti arī citi apzīmējumi: superreālisms, aukstais reālisms, radikālais reālisms, fokusa reālisms. Hiperreālisms figuratīvajā mākslā precīzi un detalizēti attēlo reālitāti un imitē fotogrāfijas specifiku.

_{Izstādē eksponēti darbi no LNMM krājuma, AS «ABLV Bank» kolekcijas Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja krājumam, galerijas «Māksla XO», «Rīgas galerijas» kolekcijas, Irinas un Māra Vītolu, Zaigas un Māra Gaiļu, Jāņa Lozes, Anitas Vanagas un citām privātām kolekcijām, kā arī mākslinieku īpašumā esošie darbi.}