Šodienas redaktors:
Krista Garanča

Meteņdiena Turaidā - «Vizu, vizu, Metenīti!»

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Raksta foto
Foto: LETA

Turaidas muzejrezervāts 4.martā plkst.14.30 aicina lielus un mazus pulcēties Turaidā, lai svinētu gadskārtu ieražu svētkus - Meteņus, izdzīvojot senās latviskās tradīcijas kopā ar Siguldas folkloras kopas «Senleja» maskotajiem čigāniem un citiem Meteņbērniem.

Šogad Turaidā Meteņus svinēs vēlu, marta sākumā, jo pēc vidzemnieku tradīcijām Meteņi svinēti dienu pirms Pelnu dienas, kad sākas gavēnis. Meteņos ļaudis pēdējo reizi pirms pavasara dodas maskotos gājienos no sētas uz sētu ar mērķi vairot auglību, atbrīvoties no ļaunā un nelaimēm, nest svētību un vēlēt cits citam labu.

Meteņdienā Turaidā čigāni izrādīs Laimes lāci, stāstīs stāstus un meklēs noklīdušo zirgu, aicinās visus lielīt savus pagastus un pilsētas, mācīs Meteņu dziesmas un latviešu dančus, kā arī aicinās meklēt Laimes pogu un dzīt kurmjus. Turaidas saimnieces vārīs gardo Meteņu miežu putru, sievas cienās ar slokatņiem un tiks spēlētas dažādas tautas spēles, kas veicinās vingrumu, možumu un dzīvesprieku.

Meteņu svinēšanas tradīcijas Latvijā pēdējo gadu laikā gājušas plašumā, un Meteņi tiek svinēti no februāra pirmajām dienām līdz pat marta sākumam. Meteņi ir laika meti, kad iezīmējas jauna zemnieku gada sākums. Zeme mostas un ļaudis sāk domāt par jauno zemes auglības gadu. Pirms pavasara darbiem pa ziemas ceļu tiek steigts apciemot arī tālus radus, jo pastāv ticējums, ka tad augs gari lini un visa raža labi padosies. Meteņos, tāpat kā citos gadskārtu svētkos, tiek degts ugunskurs un veikti rituāli, lai atbrīvotos no ļaunuma. Dažviet no salmiem darināti tēli, kuri vispirms noripināti no kalna un tad sadedzināti, tādējādi raidot projām ziemu.

Ikviens aicināts sajust svētku burvību, svinot kopīgi Turaidā ziemas aiziešanu!

Nepalaid garām!

Uz augšu