Šī bija viena no 18 filmām, kas šogad sacentās par festivāla galveno balvu. Tā ir stāsts par pāri, kas atklāj, ka katru nakti redz vienu un to pašu sapni.

Festivāla žūrijas «Grand Prix», kas tiek uzskatīta par Berlināles otru prestižāko godalgu, saņēma franču režisors Alēns Gomī par filmu «Felicite», kas ir stāsts par lepnu un neatkarīgu sievieti, kura dzied bārā Kinšasā.

Festivāla «Sudrba lāci» kā labākais režisors saņēma soms Aki Kaurismeki par saldsērīgo komēdiju «Toivon tuolla puolen» («Cerības otra puse»). Filma ir politisks vēstījums par to, ka, Kaurismeki vērtējumā, Eiropai trūkst cilvēcības laikā, kad reģions saskaras ar bēgļu krīzi. Šis ir stāsts par ceļojošu kreklu pārdevēju un Sīrijas bēgli, kuru dzīves beigu beigās saplūst.

Labākās aktrises godalgu saņēma Dienvidkorejas aktrise Kima Minhē par sievietes, kas izvēlas ziemā Vācijas ostas pilsētā Hamburgā atpūsties no attiecībām, meklējot atbildes uz jautājumiem par mīlestības nozīmi, atainojumu Hona Sansu filmā «Bamui haebyun-eoseo honja» («Viena naktī pludmalē»).

Savukārt labākā aktiera balvu saņēma austrietis Georgs Frīdrihs par darbu Berlīnē bāzētā režisora Tomasa Arslana kinolentē «Helle Nachte» («Spožās naktis»), kurā viņš atveido tēvu, kurš cenšas atjaunot attiecības ar pusaugu dēlu, dodoties izbraukumā uz Norvēģiju laikā, kad viņu dzīvēs ikdienā ir bijis maz saskarsmes.

Pirmo reizi festivāla vēsturē tika pasniegts «Sudraba lācis» par dokumentālo kino, un to saņēma palestīniešu režisora Raeda Andoni filma «Istiyad Ashbah» («Spoku medības»), kurās bijušie ieslodzītie vēlreiz izdzīvo Izraēlas galvenajā nopratināšanas centrā piedzīvoto.

Pērn «Zelta lāci» saņēma itāļu režisora Džanfranko Rozi dokumentālā filma «Fuocoammare» («Uguns jūrā»), kas vēsta par bēgļu krīzes pārņemto Lampedūzas salu. Šī bija pirmā reize vairāk nekā sešu gadu desmitu laikā, kad «Zelta lācis» piešķirts dokumentālai filmai.