Sampha «Process»

(Young Turks) 8/12

Šādam raksturojumam noteikti nepiekrīt viedā portāla «Pitchfork» kritiķi (viņi albumam piešķīruši ļoti augstu vērtējumu - 8,6), un tam noteikti nepiekristu arī pats Semfa, taču katram ir tiesības uz viedokli, un manas sajūtas, vairākkārt klausoties šo plati, ir tādas.

28 gadus vecais brits, lai arī šī ir viņa pirmā lielā plate, nav nekāds iesācējs mūzikā. Viņa samtainā balss dzirdama projekta «SBTRKT» (izrunājams kā «subtract») debijas albumā, un, starp citu, 2012. gadā Semfu varējām skatīt vaigā festivālā «Positivus» tieši šā projekta sastāvā. Viņš sadarbojies ar tādām slavenībām kā Bejonsē (dziesmā «Mine»), Dreiks (dziesmā «Too Much»), Solanža (dziesmā «Don’t Touch My Hair»), Frenks Oušens (dziesmā «Alabama»), britu kolēģiem Keitiju B, Džesiju Veiru u.c.

Karjeru sācis kā graima (grime) dīdžejs un reperis ar segvārdu Kid Nova, taču drīz pārorientējies uz dziedāšanu. 2010. gadā izdots viņa pirmais EP «Sundanza», 2013. gadā EP «Dual», taču tikai tagad viņš beidzot saņēmies drosmi pats savam soloalbumam.

Protams, pirmā muzikālā asociācija ne tikai man, bet daudziem mūzikas apskatniekiem un arī klausītājiem ir Džeimss Bleiks.

Abiem ir mazliet līdzīgs, trīsuļojošs vokāls (starp citu, arī Kelem no «Bloc Party» ir uz to pusi), abi izmanto elektroniskās mūzikas dekorācijas, sintezējot to visu ar R&B un soula elementiem. Varbūt atšķirībā no Bleika Semfas mūzika ir nenoteiktāka, abstraktāka. Ne velti viņš ir liels Čikāgas psihedēliskā soula grupas «Rotary Connection» un Minijas Ripertones (Minnie Riperton) fans, un šo psihedēlisko noti neapzināti iestrādājis savā mūzikā.

Lai arī saturiski Semfa ir ļoti personisks un pieskaras gan tradicionālajai mīlestības tēmai, gan reflektē par mātes nāvi (viņa pēdējos piecus gadus cīnījusies ar vēzi), viņa teksti ir gana abstrakti. Arī viņa tēvs, kas uz Londonu atceļoja no Āfrikas, Sjerraleones, mira ar plaušu vēzi 1998. gadā, atstājot māti ar četriem brāļiem. Semfa ir jaunākais ģimenē. Jau no agras bērnības viņš iemīlējis mūziku un spēlējis tēva uzdāvinātās klavieres, un šīs viņa attiecības ar klavierēm, māti, ģimeni caurvij vienu no albuma virsotnēm - eltondžonisko klavierbalādi «(No One Knows Me) Like The Piano» (skat. video).

Lai arī Semfam ir ietekmīgi draugi, neviens no viņiem nepiedalās šajā ierakstā. Tikai Kanje Vests (Kanye West) palīdzējis ar bītu dziesmā «Timmy’s Prayer», bet mazpazīstamā britu dāma «Blue Roses» aka dziedātāja Laura Grouvsa (Laura Groves) dzirdama dziesmas «Kora Sings» izskaņā.

Ja tomēr paliekam pie termina «liftu souls», tad Semfas gadījumā tas noteikti nav negatīvā nozīmē. Jā, es personiski nespēju «pieslēgties» Semfas balsij un mūzikai konkrēti šajā platē, taču, kā rāda mūzikas kritiķu reakcija, ir cilvēki, kurus ļoti uzrunājis šis visnotaļ introvertais un patīkamais jauneklis.

Kas zina, varbūt šovasar viņu koncertā varēsim redzēt Salacgrīvā?

Izdošanas datums - 03.02.2017.