100 baltas dvēseles «Vienaldzība/Indifference»

Muzikālās apvienības «100 baltas dvēseles» pirmais albums «Jūtīgs un atdalīts» iznāca nu jau pirms septiņiem gadiem un tika nominēts Mūzikas ierakstu gada balvai par labāko debiju. Aktiera Ivara Krasta, Mārtiņa Jansona un Alises Jostes jaunais veikums sadalīts divos diskos, par to liecina arī tā divvalodīgais nosaukums - «Vienaldzība/Indifference». Sešas dziesmas vienā diskā latviski, sešas otrā - angļu mēlē.

Atšķirībā no pirmās plates gaisīgā postroka, jaunais muzikālais materiāls ir elektroniskāks, taču ne mazāk gaisīgs. Par to atbildīgs Pēteris Pāss, kurš gan ieskaņojis, gan palīdzējis aranžēt jaunās dziesmas.

Līdzās Raiņa dzejai ierakstā izmantotas arī angļu romantisma dzejnieka Džordža Gordona Bairona (George Gordon Byron) vārsmas angļu valodā, kā arī Andra Kalnozola un Jansona teksti. Vienai dziesmai («Šodien») vārdu autore ir Jaunā Rīgas teātra aktrise Guna Zariņa.

Albuma ierakstā piedalījušies arī Jēkabs Nīmanis (klarnete), Jānis Burmeisters (bungas), Ilze Gagaine (vijole), Undīne Balode (čells) un Ansis Nikolovskis (tuba). Ieraksta pēcapstrādi veikuši Gatis Zaķis un Braiens Pails (Brian Pyle).

Māra Briežkalna kvintets «Rothko in Jazz»

Gleznu interpretēšana muzikālā valodā vienmēr liels ir izaicinājums, taču īpaši sarežģīts uzdevums varētu būt - ja notīs jāpārliek abstraktā ekspresionisma un krāsu lauku gleznošanas aizsācēja Marka Rotko māksla. Ko lai iesāk ar diviem, trim milzīgiem krāsu laukumiem? Šādu uzdevumu centies izpildīt mūsu džeza kvintets ar pieredzējušo bundzinieku Māri Briežkalnu vadītāja krēslā, un rezultāts ir, manuprāt, kvalitatīvs un veiksmīgs. Jā, varam diskutēt par to, ka varbūt Rotko mākslai piestāvētu kāds eksperimentālāks mūzikas žanrs, īpaši, šķiet, piemērota varētu būt ambientā mūzika, taču arī džezam, turklāt visnotaļ tradicionālam, nav ne vainas.

Lai arī albums «Rothko in jazz» izdots pavasarī, no jauna ar atsevišķām korekcijām tas tiks izdots 2017. gadā. Taču arī šā gada versija ir skanīga.

Muzikālās tēmas šim ierakstam radījuši desmit ievērojami latviešu komponisti – Lolita Ritmanis, Ēriks Ešenvalds, Arturs Maskats, Rihards Dubra, Pēteris Vasks, Jēkabs Jančevskis, Vilnis Šmīdbergs, Jēkabs Nīmanis, Georgs Pelēcis un Raimonds Pauls.

Carnival Youth «Propeller»

Četri puiši no grupas «Carnival Youth» pašmāju indīpopa mūzikas laukā latiņu ir pacēluši gana augstu. Viņu ieraksti skan tehniski lieliski (Gata Zaķa pirksts), tajos jūtamas svaigas muzikālas vēsmas, aktuālas ietekmes, arī uz skatuves, kas nav mazsvarīgi, grupa rada vienota, saliedēta kolektīva iespaidu. «Propeller» ir mazliet eksperimentālāks albums par debijas plati, un līdz ar to muzikāli interesantāks.

Mesa «Mesa»

Gatis Irbe pēc veiksmīgā un pieprasītā deju zāļu hiphopa GACHO projekta bija noilgojies pēc tradicionālākām šā žanra vērtībām, un to šogad īstenojis projektā «Mesa». Sociāli vibrējošs, tiešs, brīžiem nostalģisks (karbīda dedzināšana ir specifiska 90. gadu paaudzes nodarbe) reps, kurā Gatim palīdz gan viņa uzticamais kolēģis Āķis (viens no labākajiem pantiem albumā pieder tieši viņam), gan Igo, Jumprava u.c.

Labākais, ko Gatis Irbe ierakstījis!

Elizabete Balčus «Conarium»

Elizabete Balčus mīl mūziku. Par to pārliecinājos TVNET sarunā ar šo interesanto mākslinieci (skat. interviju resurss). Tā, starp citu, jauno mūziķu vidē nav nemaz tik pašsaprotama lieta.

Elizabete šogad radījusi savdabīgu elektroniskās mūzikas ierakstu, kurā paralēli datorā radītām skaņām skan arī dzīvie instrumenti (flauta, pūšamie, stīgas). Albums, kas krāšņi noformēts, ārpus Latvijas tiek izplatīts Apvienotās Karalistes neatkarīgās mūzikas izdevniecībā «Liminal Noise».

Visas dziesmas (izņemot «CocoRosie» skaņdarba «The Moon Asked The Crow» kaverversiju) sacerējusi pati Elizabete. Bez pašas rakstītajiem tekstiem, kas gan pārsvarā ir angļu mēlē, ietverti arī dzejnieku Ojāra Vācieša un Aspazijas dzejoļi. Tieši šie divi latviski ieskaņotie skaņdarbi ir albuma skaistākie brīži, īpaši «Negribas iet gulēt».