10. Beyoncé «Lemonade»

Šis gads tiešām varētu paiet R&B superzvaigznes Bejonsē Žizeles Noulzas (Beyoncé Giselle Knowles) jeb vienkārši Bejonsē (Beyonce) zīmē. Viņas jaunākais albums «Lemonade» iekļuvis daudzu lielo izdevumu labāko albumu top20, un arī «Grammy» balvas kompetentā komisija ir novērtējusi dziedātājas veikumu. Kopumā Bejonsē nominēta deviņās kategorijās, ieskaitot kategoriju «Gada albums».

No vienas puses politisks, no otras personisks albums. «Limonāde» ir kārtējais Bejonsē - sievietes-cīnītājas albums, kurā vīrieši atainoti kā neuzticīgi, nepateicīgi nelieši. Albuma nosaukums aizgūts no Bejonsē vīra, repera Jay-Z vecmāmiņas Hetijas Vaitas (Hattie White) publiskās runas viņas 90 gadu jubilejā, kurā sirmā kundze rezumējusi, ka «pašai vien bijusi limonāde jāizspiež». Tāds stipro, izturīgo, pacietīgo sieviešu simbols.

Muzikāli «Lemonade» salīdzinoši ir alternatīvāks ieraksts. Par to liecina mūsdienu rokmūzikas ķēniņa Džeka Vaita (Jack White), britu elektroniķa Džeimsa Bleika (James Blak), kanādiešu mūziķa Eibela Tesfeja (Abel Tesfaye) aka «The Weeknd» un repera Kendrika Lamāra klātbūtne.

9. Teenage Fanclub «Here»

Viens no pārsteigumiem! 90. gadu sākumā ierakstu izdevniecības «Creation» paspārnē vēl tolaik jaunie skotu zēni «Teenage Fanclub» tika dēvēti par vienu no lielākajiem atklājumiem, īpaši lieli panākumi «Teenage Fanclub» bija ASV. 1991. gadā ietekmīgais mūzikas žurnāls «Spin» grupas albumu «Bandwagonesque» nosauca par tā gada labāko, apsteidzot gan Nirvanas «Nevermind» un R.E.M. «Out of Time». Tomēr šobrīd «Teenage Fanclub» būtu grūti nodēvēt par ļoti populāru grupu. Tiesa, ansamblis turpina radoši strādāt un šogad ir laidis klajā jaunu skaņuplati «Here», kas žurnāla «Uncut» kritiķu prāt, ir pelnījis atrasties labāko albumu desmitnieka.

8. Anohni «Hopelessness»

Vai atminaties androgīno dziedātāju Entoniju Hegartiju (Antony Hegarty) un viņa projektu «Antony and the Johnsons»? 2005. gadā viņa lieliskais albums «I Am A Bird Now» pat kronēts par TVNET gada albumu. Šogad Entonijs ir atgriezies ar jaunu skatuves vārdu Anohni un jaunu mūziku.

«Antony and the Johnsons» savulaik izcēlās ar kamermūzikai raksturīgu trauslu, akustisku skanējumu, kur centrā uzziedēja Entonija emocionālais, viegli trīsuļojošais vokāls, taču Anohni ir kas pavisam cits. Šajā ierakstā, kas ir pirmais Entonija albums pēc piecu gadu pauzes, viņš jeb precīzāk viņa atgriezusies pie savas jaunības muzikālajām ietekmēm - britu 80. gadu sintpopa (Marks Almonds, Bojs Džordžs...). Anohni balss šajā jaunajā koncepcijā skan drosmīgāk, vitālāk, ko palīdz īstenot elektroniskās mūzikas producentu Hudson Mohawke un Oneohtrix Point Never dejiskie bīti.

Arī saturiski šis ieraksts ir uzlādēts, turklāt ar naida enerģiju. «Es pirms tam nebiju veltījusi laiku sava naida izpaušanai, šis ieraksts manā daiļradē ir jauna nodaļa,» intervijā «The Guardian» saka Anohni. Par ko tad ir cepiens? Par visu. Globālo sasilšanu, ko cilvēce turpina veicināt, ienākumu un sociālo nevienlīdzību, karu, negodīgu biznesu, terorismu... Entonijam tiešām bija sakrājies!

7. Sturgill Simpson «A Sailor's Guide to Earth»

Ar pirmajiem diviem albumiem, 38 gadus vecais amerikāņu dziesmu rakstnieks Stērdžils Simpsons (Sturgill Simpson) kļuva pamanāms kantri mūzikas aprindās. Otrais albums pat nominēts «Grammy» balvai «Best Americana Album» kategorijā.

Ar šo albumu viņš izkāpis no tradicionāla kantri rāmja, un pierādījis visai pasaulei, ka ir šā brīža viens no svarīgākajiem žanra pārstāvjiem. Pelnīta vēl viena nominācija «Grammy».

Albumā iekļauta arī grupas «Nirvana» dziesmas «In Bloom» kaverversija.

6. PJ Harvey «The Hope Six Demolition Project»

Alternatīvās mūzikas dīva P.Dž.Hārvija (PJ Harvey) jeb Pollija Džīna Hārvija šogad izdevusi politiski uzlādētu skaņuplati «The Hope Six Demolition Project», kas seko 2011. gada platei «Let England Shake», kura saņēma britu mūzikas balvu «Mercury».

5. Ryley Walker «Golden Sings That Have Been Sung»

Vēl viens pārsteigums! Ilinoisas ģitāras brīnumbērns Railijs Volkers (Ryley Walker) šogad izdevis savu trešo studijas albumu «Golden Sings That Have Been Sung» un šajā topā tas ir augstajā 5. vietā. Ievadošā dziesma «The Halfwit in Me» ir viens no skaistākajiem mirkļiem šā gada mūzikā.

4. Leonard Cohen «You Want It Darker»

Šis ir bijis lielmeistaru atvadu gads. Savus pēdējos albumus īsi pirms nāves izdeva gan Deivids Bovijs, gan dzejnieks, folkmūziķis Leonards Koens.

Pēdējos dzīves mēnešus Koens pavadīja savas meitas Losandželosas mājā, cīnoties ar nopietnām veselības problēmām. Daudzām dziesmām balss ierakstīta turpat pie virtuves galda datorā.

Albums muzikāli ieturēts labākajās Koena pēdējo gadu desmitu tradīcijās. Tas pats zemais, piesmakušais, ne gluži dziedošais, ne deklamējošais vokāls, sieviešu fona vokāli, minimālistisks pavadījums un smeldzīgi stīgu aranžējumi.

«Es atstāšu galdu», «iziešu no spēles» - šādi un līdzīgi dziesmu vārdi apliecina, ka tiešām Koens bija nolēmis atvadīties. «Esmu gatavs, Kungs,» («I’m ready, my Lord») deklamē Koens tituldziesmā, senebreju valodā piebilstot «Hineni, Hineni» («Te nu es esmu, te nu es esmu»).

Albumu, kas ir mazliet garāks par 36 minūtēm, producējis Koena dēls Adams.

3. Nick Cave & The Bad Seeds «Skeleton Tree»

Arī Nika Keiva albums ir biežs viesis dažādu mūzikas izdevumu topos. Keiva 15 gadus vecais dēls Artūrs pagājušogad nositās, nokrītot no klints. Mūziķis tolaik strādāja pie šā albuma. Lieki piebilst, ka «Skeleton Tree» ir emocionāli ļoti smags ieraksts (skat. recenziju).

2. Radiohead «A Moon Shaped Pool»

Pieci Oksfordas studenti, kas astoņdesmito gadu vidū satikās skolā un nodibināja rokgrupu «On a Friday» (vēlāk ierakstu kompānijas uzstādījuma dēļ mainot nosaukumu uz «Radiohead»*), 2016. gadā - jau trīsdesmit gadus pēc pirmajiem mēģinājumiem - nemainīgā sastāvā izdevuši vienu no saviem labākajiem albumiem.

«A Moon Shaped Pool» varētu dēvēt par grupas psych-folk albumu. Vairākās dziesmās vīri atsaucas uz 60. gadu beigu, 70. gadu psihedēlisko folku.

Šur tur ieskanas kaut kas no Tima Baklija (Tim Buckley), šur tur, īpaši skaņdarbā «The Numbers» - šis tas no «Buffalo Springfield».

Liels akcents likts arī uz stīgām, kuras ģitārista Džonija Grīnvuda jaunākā pārziņā. Skanējums ir silts, dzīvs, analogs. Visas dziesmas, kas iekļautas albumā, nav tapušas no jauna, vairākas idejas aktualizētas no senākiem laikiem, kas raksturīgi grupai, tās pacietīgajam perfekcionismam.

Dažas no kompozīcijām jau izskanējušas grupas koncertos, piemēram, «Identikit», «Ful Stop» un arī «Present Tense», ko solists Toms Jorks sākotnēji pirmatskaņoja 2009. gadā «Latitude» festivālā kā savu solo skaņdarbu. Dažas dziesmas ir tapušas tiešām jau sen. Dziesma «True Love Waits» datējama ar 1996. gadu.

1. David Bowie «Blackstar»

Dižā Devida Bovija atvadu vēstule (iepriekšējais studijas albums «The Next Day» izdots 2013), kuru turpinām lasīt un šifrēt vēl tagad.

Albums sakausē džeza un progroka pasaules, klāt piemetot daļu nihilisma, drāmas un traģikas.

Tikai dažas dienas pēc albuma izdošanas Bovijs atvadījās...