Vēl pavisam nesen, 2011. gadā, «The Weeknd» vārdu apvija noslēpumainība, taču 2016. gadā šis kanādiešu dziedātājs vārdā Eibels Tesfejs (Abel Tesfaye) ir planētas karstākā popzvaigzne. Nule straumēšanas serviss «Spotify» paziņoja, ka «The Weeknd» ir pārsitis visus rekordus un 24 stundās viņa jaunā albuma «Starboy» dziesmas sasniegušas 32,8 miljonus straumējumu.
The Weeknd «Starboy»
(XO)
8/12
Būtībā Tesfeja lielais izrāviens notika pagājušogad, kad tika izdots albums «Beauty Behind the Madness» (skat. recenziju) ar tajā iekļauto mega grāvēju «Can't Feel My Face», ko viņam palīdzēja salikt kopā zviedru superproducents Makss Martins (Max Martin). It kā jau varētu iepauzēt, nopelnīt pamatīgu naudu ar koncertiem (viņš, starp citu, pusceļā izstājās no kopīgas Eiropas turnejas ar Rianu), taču tā vietā viņš devās atpakaļ studijā, lai ierakstītu jaunas dziesmas.
Albuma pirmais vēstnesis - tituldziesma «Starboy», kas tapusi kopā ar franču elektroniskās mūzikas duetu «Daft Punk», bija precīzs šāviens desmitniekā. Skaņdarbs pulsē uz franču meistaru radīta bīta, kam pa virsu Eibels dzied labākajās Maikla Džeksona tradīcijās ar vieglu izelpu «ekh», kas ir izteikti «džeksonisks» dekors. Dziesma 100% atbilst hita formulai - pants, bridžs, piedziedājums, tad vēlreiz tas pats, atkāpe un nobeigums ar zemajām basa frekvencēm, kas deju zālē noteikti rezonē līdz kaulam. Arī dziesmas klips ir lielisks - tajā jaunais «The Weeknd» demonstratīvi nogalina veco «The Weeknd» - ar sarkanu neona gaismu krustu iznīcina visas balvas, trofejas, beigās visu nodedzinot. Pēc šāda manifesta varētu likties, ka Eibels nolēmis atteikties no sava komerciālos panākumus guvušā alter-ego, taču tā tas nebūt nav.
«Starboy» ir ierindas popmūzikas albums, kurā sakausēti šādi tādi aktuāli elektroniskās mūzikas elementi, disko, R&B. Pirms albuma izdošanas šis etiopiešu izcelsmes (viņa vecāki uz Kanādu no Etiopijas emigrēja astoņdesmitajos gados) dziedātājs minēja, ka jaunās dziesmas iedvesmojuši tādi mākslinieki kā Prinss (Prince), «The Smiths», «Talking Heads» un «Bad Brains», tomēr no visa minētā saklausīju tikai Prinsu. Kas nav nekāds pārsteigums, jo
Prinsa muzikālais mantojums ir pamatā būtībā visam mūsdienu neosoulam un R&B.
Varbūt par mazliet pancīgu varētu dēvēt skaņdarbu «False Alarm», taču tas arī viss. Viss pārējais albums ir gana tradicionāls žanra paraugs.
Dziesma «Secrets» pat vairāk aizguvusi kaut no «Modern Talking», kāds te vēl postpanks?
Kā jau tas šādiem popmūzikas albumiem raksturīgi, tajā dzirdami arī pāris viesmākslinieki. Bez minētajiem «Daft Punk» vienā kompozīcijā skan sena Eibela draudzenes Lanas del Rejas (abi jau sadarbojušies iepriekš dziesmā «Prisoner») balss, citā reperis «Future», bet vēl citā («Sidewalks») - Kendriks Lamārs. Tas, visticamāk, varētu būt viens no singliem.
Arī šajā platē apdziedāto tēmu ziņā «The Weeknd» nav ticis tālāk par seksu, naktsdzīvi un ballītēm, klāt vienīgi nākusi slavas ēnas pušu apdziedāšana.
Eibels ir neapšaubāmi talantīgs, viens no pēdējo piecu gadu spilgtākajiem R&B mūziķiem, taču ar šo albumu viņš sevi iedzinis stūrī. Kāds būs turpinājums? Sadarbība ar Deividu Getu vai solis atpakaļ pagrīdē?
Izdošanas datums - 25.11.2016.