«Mrs.Top of the world» skatītāju simpātija Zanda Panava stāsta par piedzīvoto Indijā

Kādas sajūtas, iegūstot skatītāju simpātijas balvu?

Esmu patiesi priecīga par iegūto titulu! Un to, ka mani novērtēja tieši skatītāji. Sajutu atbalstu no draugiem un paziņām Latvijā, kā arī tiem, kas pasākumu vēroja klātienē. Pozitīvās atsauksmes no indiešiem un citu valstu pārstāvjiem bija optimisma lādiņš konkursa laikā.

Pirms došanās uz konkursu teici: ja iegūsi kroni, to pārdosi kādā izsolē, nepārdomāji?

Tas bija viens no maniem mērķiem, piedaloties konkursā. Šobrīd tiek izskatīti vairāki varianti, ar kuru no labdarības organizācijām sadarbloties. Kā arī vēlos atgādināt, ka ir svarīgi palīdzēt cilvēkiem, kas ir nonākuši nelaimē. Un sievietes, kas piedalījušās skaistumkonkursos, to var aktualizēt un padarīt to par sava veida labdarības kustību.

Kā tu pati uzskati, kā varbūt pietrūka, lai iegūtu galveno titulu?

Jebkurš konkurss savā ziņā ir laimes spēle. Uzskatu, ka sevi parādīju no labākās puses. Biju pietiekoši spēcīga konkurente pārējām dalībniecēm, kuras ieguva kroņus. Iespējams, manai konkurentei labāk izdevās parādīt tās īpašības, kuras vērtēja žūrija. Man prieks, ka uzvarētāja Rietumeiropas pārstāve Elvira Lesnichnaya, viņa parādīja sevi kā ļoti sievišķīgu un emocionālu. Arī mēs pārējās varētu no viņas pamācīties brīvāk izpaust savu sievišķību.

Kvēlākā atmiņa no paša konkursa?

Brīdis, kad kāpu uz skatuves konkursa finālā, lika justies saviļņotai, jo zināju, ka visi sagatavošanās procesi nu ir beigušies un atliek atbrīvoties un pierādīt sevi. Tāpat varu minēt mirkli, kad mierināju raudošo Lietuvas pārstāvi, kas no stresa ļāva vaļu emocijām, vai brīdi, kad Japānas pārstāve mūs iepazīstināja ar tējas baudīšanu un tās ceremoniju.

Uz konkursu devies viena pati bez atbalsta?

Uz Indiju devos kopā ar savu mammu, tāpēc īpaši nozīmīgs bija brīdis, kad Indijas skaistumkonkursu nacionālais direktors Rushikesh Mirajkar iepazīstināja mūs ar savu mammu, kā arī novērtēja to, ka uz konkursu esmu ieradusies kopā ar mammu, un izteica sirsnīgus uzmundrinājumus viņai. Gan man, gan mammai konkursa laiks bija piesātināts emocijām. Indijā augstu vērtē ģimeniskās vērtības un elementāra ir cieņa pret mātēm. Tie arī bija vieni no emocionālākajiem mirkļiem.

Kas mudināja tevi pieteikties konkursam, nenožēlo?

Jau vairākus gadus strādāju skaistumkopšanas nozarē, rūpējos par citu labsajūtu un skaistumu. Sapratu, ka pienācis laiks parūpēties par sevi un izmēģināt ko jaunu. Jāsaka liels paldies vecākajai meitai un maniem draugiem, kas, uzzinot par šo konkursu, mudināja mani pieteikties tam. Protams, es to nenožēloju un uzskatu, ka jebkura pieredze mūs tikai bagātina! Tā bija iespēja izmēģināt ko nebijušu, iegūt jaunas paziņas un pie reizes apskatīt Indiju.

Lielākais ieguvums no dalības?

Lielākie ieguvumi ir pieredze, iespēja paplašināt savu redzesloku, iespēja iegūt jaunus noderīgus kontaktus. Kā arī lielāka pārliecība par sevi.

Varbūt ko saprati pati par sevi?

Sapratu, ka nevajag meklēt attaisnojumus, bet vajag darīt un viss izdosies!

Vai ieguvi jaunus draugus?

Ieguvu jaunas paziņas dalībnieču vidū, kā arī vairākus piedāvājumus pārstāvēt Latviju citos skaistumkonkursos. Ieguvu arī plašu fanu pulku Indijā! Labu kontaktu izveidoju ar dalībniecēm no Lietuvas, Bulgārijas, Indijas, Japānas un Beļģijas.

Kā ar intrigām skaistumkonkursa laikā, nereti ir dzirdami stāsti par sagrieztām kleitām, sabojātām kurpēm!

Tā kā dalībnieču skaits šajā konkursā bija neliels, mēs visas bijām draudzīgas. Pat ja bija kādas intrigas, to nevarēja manīt. Turklāt konkursa organizatori, Kristīne Lindenblate un Mainots Vecvagars, visu konkursa laiku pieskatīja un atbalstīja mūs, neļaujot novērsties no mērķa.

Skaistuma konkursos liela uzmanība tiek pievērsta ārējam veidolam, vai tev nešķiet, ka šāda veida konkursi motivē sievietes kļūt ārišķīgām un nepievērst tik lielu uzmanību iekšējām vērtībām kā ārējām?

Ja atskatāmies uz skaistumkonkursu vēsturi, var saprast, ka jau no konkursu pirmsākumiem, tiek vērtēta ne tikai ārējā pievilcība, bet arī personiskās īpašības, tostarp inteliģence un harisma. Piemēram, šajā konkursā mūs vērtēja katru dienu - gan uzvedību mēģinājumos, gan publiskos pasākumos, savstarpējā komunikācijā, kā arī komunikācijā, kas bija saistīta ar konkursu. Svarīga bija arī personālā profila intervija un spēja parādīt savu talantu.

Pastāsti, kā pagāja dienas gatavošanās laikā Indijā!

Pirmā diena bija veltīta savstarpējai iepazīšanai, otrajā jau sākās mēģinājumi finālam, kas turpinājās līdz pašai fināla dienai. Paspējām arī piedalīties vietējā, ekskluzīvo tērpu dizainera «Lalit Dalmia» fotosesijā. Viens no tērpiem, ko uzvilku, bija vakarkleita, kas visa izšūta ar smalkām pērlītēm. Dizainers minēja, ka tās vērtība ir ap 10000 dolāru. Viena tērpa izgatavošanā tiek iesaistīta 600 cilvēku komanda, un tas tiek veikts aptuveni trīs mēnešos. Mazliet paspēju apskatīt pašu Deli. Pabiju pirmskāzu iesvētībās un nobaudīju viņu svēto ēdienu, kas izskatījās pēc kurkumas, vārītas kādā saldā garšvielā. Īpaši gan ar vietējo ēdienu neeksperimentēju, jo nezināju, kā uz to reaģēs mans organisms.

Nākotnes plāni saistībā ar skaistumkonkursiem?!

Jau atrodoties Indijā, saņēmu vairākus piedāvājumus piedalīties dažāda mēroga starptautiskos konkursos. Tā kā dalība konkursos prasa lielu darbu, lai sagatavotos, patlaban nevienu no piedāvājumiem neesmu apstiprinājusi. Pilnīgi iespējams, ka nākamgad varētu pieņemt jaunu izaicinājumu un pārstāvēšu Latviju kādā citā konkursā.