Dainis Grūbe

Radība izrādē FRANKENŠTEINS

Dailes teātrī

Izmantojot savu bezgalīgo varu pārvarēt dzīvības un nāves robežu, Viktors Frankenšteins rada groteski nelaimīgu briesmoni, kuru iesviež viņam naidīgā pasaulē. Frankenšteins nenojauš, cik briesmīga ir cena, kas viņam būs jāmaksā. Kritušais eņģelis vēršas pret savu radītāju.

Gotiskās literatūras šedevru «Frankenšteins jeb Mūsdienu Prometejs» Mērija Šellija sarakstīja 18 gadu vecumā, iedvesmojoties no šausmu un opija pilnas 1816.gada nakts kopā ar savu vīru dzejnieku Pērsiju Šelliju un Džordžu Gordonu Baironu.

Britu dramaturga Nika Dīra luga «Frankenšteins» sarakstīta īpaši Londonas Nacionālā teātra uzvedumam (režisors Denijs Boils, 2011), kurā Viktora Frankenšteina un Radības lomas pārmaiņus spēlēja Benedikts Kamberbačs un Džonijs Lī Millers.

Egons Dombrovskis

Džons Meriks izrādē ZILOŅCILVĒKS

Liepājas teātrī

Ziloņcilvēks – tā apkārtējie iesaukuši Džonu Meriku viņa kroplā, iedzimtās slimības deformētā ķermeņa dēļ. Meriks pelna iztiku savai eksistencei, ļaujot izrādīt sevi pūlim, kas maksā par iespēju ieraudzīt šo dīvaino radījumu.
Kad viņu – pamestu un bezpalīdzīgu – atrod Londonas ārsts Frederiks Trīvss un ļauj viņam uzturēties savā klīnikā, aiz deformētās ārienes atklājas talantīgs cilvēks ar skaistu dvēseli.

Par Džona Merika lomas atveidojumu aktieris Egons Dombrovskis nominēts 2015./2016. gada «Spēlmaņu nakts» balvai nominācijā «Gada aktieris»!

Mihails Barišņikovs

BRODSKIS/BARIŠŅIKOVS

Jaunajā Rīgas teātrī

Nobela prēmijas laureātu dzejnieku Josifu Brodski un leģendāro mākslas personību Mihailu Barišņikovu saistīja cieša draudzība, kas ilga 22 gadus līdz pat Brodska nāvei 1996. gadā. Abi atkal satiekas uz skatuves režisora Alvja Hermaņa iestudējumā. Šajā īpašajā teatrālajā piedzīvojumā Barišņikovs interpretē Brodska dzeju. Hermanis un Barišņikovs aizved skatītājus iedomātā pasaulē, ļaujot līdzpārdzīvot Brodska sarežģīto, lirisko un iedarbīgo vārdu spēli. Dzejai skanot dzejnieka dzimtajā valodā, iestudējums BRODSKIS/BARIŠŅIKOVS ar tekstu un kustību atklāj dzejnieka pasauli.

Aktieris – Mihails Barišņikovs
Režisors – Alvis Hermanis
Scenogrāfe – Kristīne Jurjāne
Gaismu mākslinieks – Gļebs Fiļštinskis

Uldis Anže

Lāčplēsis izrādē UGUNS UN NAKTS

Latvijas Nacionālajā teātrī

Viņam bija tikai viens ienaidnieks - viņš pats, viņam vajadzēja uzvarēt tikai vienā kaujā - pašam ar sevi. Un veikt vertikālo transcendenci - mainīties uz augšu. To viņš nespēja. Un tomēr - varbūt šī mūžīgā cīņa ir labākais, kas ar Lāčplēsi varēja notikt. Par labo un ļauno, par cīņu, kas nekad nevar būt uzvarēta, bet kas viegli var tikt zaudēta.

Valdis Lūriņš

Andrē izrādē AK, TĒTĪT...

Latvijas Nacionālajā teātrī

Dailes teātra aktiera un režisora Intara Rešetina debija Nacionālajā teātrī, piedāvājot emocionālu franču mūsdienu dramaturga Floriana Zellera stāstu par attiecībām ģimenē starp bērniem un vecākiem, par mīlestību, kura ne vienmēr ir tikai gaiša un viegla, par vecumu, kas tuvojas, par sajūtām, ko negribas atklāt pat tuvākajiem cilvēkiem ģimenē. Paužot vēlmi iestudēt izrādi kaimiņu teātrī, režisors pasmaidīja par sevi, sakot: «Esmu vecmodīgs – mani interesē pats stāsts, nevis formas meklējumi. Stāsts, kuru skatītājs var saistīt ar savu dzīves pieredzi.» Luga saņēmusi prestižo Moljēra balvu kā labākais oriģināldramaturģijas darbs Francijā 2014. gadā. Tēva un meitas lomās – Valdis un Dita Lūriņi.

Ivars Kļavinskis

Jalmars Ekdāls izrādē MEŽAPĪLE

Latvijas Nacionālajā teātrī

Elmāra Seņkova iestudētās izrādes «Ezeriņš», «Antigone» un «Zēns» ne tikai kļuvušas par Nacionālā teātra vizītkarti - kritikas un publikas augsti novērtētām izrādēm, uz kurām biļetes gandrīz neiespējami dabūt. Galvenais, ka šīs izrādes iezīmē paša režisora rokrakstu - estētiski smalki nostrādātas skatuves norises, augstsprieguma attiecības tēlu starpā un negaidīti akcenti šķietami labi zināmos sižetos. Tagad kārta Henrika Ibsena pasaulslavenajai lugai «Mežapīle» - stāstam par kādu ģimeni, kuras locekļi - Jalmars, Gīna, Hedviga un Jalmara tēvs - izveidojuši paši savu pasauli, kurā atrod harmoniju un spēku dzīvot. Šai pasaulē neder kategoriskais imperatīvs «visu» vai «neko», ko pazīst ikviens, kas reiz bijis jauns, un ar kādu šai namā ierodas Jalmara jaunības draugs Grēgerss Verle. Vai jebkurš cilvēks ir tik stiprs (vai katram būtu jābūt tik stipram), lai spētu izturēt nežēlīgu patiesību? Kas dod tiesības atklāt patiesību tiem, kas nav tik stipri, lai ar to sadzīvotu un lai vispār dzīvotu? Varbūt būt pieaugušam tieši to arī nozīmē – prasmi savu patiesību dažkārt paturēt pie sevis un iziet uz kompromisiem?

Juris Žagars

Jūhans izrādē LAULĪBAS DZĪVES AINAS

Dailes teātrī

Reiz dzīvoja vīrs un sieva - Jūhans un Marianna, un viss viņiem bija. Viņš - zinātņu doktors, viņa - advokāte. Inteliģenti, veiksmīgi un izskatās jaunāki par saviem gadiem. Un arī viņu vecāki ir tādi paši. Tātad veiksminieki jau otrajā paaudzē. Ir māja, ir mašīnas, un ir arī bērns. Ko vēl vairāk vajag, jūs teiksiet!

Bet Jūhanam vajag. Jūhanam šķiet, ka viņš vēl nav pietiekami apliecinājies kā vīrietis, un tāpēc viņš aiziet pie jaunākas sievietes. Mariannas dzīve sabrūk. Pēc kāda laika Jūhans gan saprot, ka ir kļūdījies un vēl joprojām mīl Mariannu, bet kā tagad tuvoties? Ak, mēs, nabaga vīrieši! Marianna ir atguvusi savu pašlepnumu, un arī Jūhana pašlepnums neļauj lūgties pieņemt viņu atpakaļ. Sākas ilgstošs šķiršanās process, kuru patiesībā nevēlas ne viens, ne otrs, tikai kaunas to atzīt. Paiet laiks, abi atkal ir veiksmīgi precējušies un satiekas jaunā statusā - šoreiz kā mīļākie. Šī būs pasaka par laulības dzīvi.