«Latvieša politiskā nenovīdība - ja tam cilvēkam kaut kas ir, tad viņš jau a priori ir slikts. Un vispār, ja viņam ir kādi panākumi - vai tik tur nevar parakties apakšā, vai tik nav kāds skeletiņš...» tā Māra.
Pēc rakstnieces domām, latviešiem pietrūkst patriotisma, un tas arī esot iemesls, kāpēc mūsdienās, pēc Māras novērojumiem, nav jaunu politiķu. «Ja cilvēkam tagad ir trīsdesmit, tad viņam ir īstais brīdis būt vadītājam, darītājam, nākt ar jaunām idejām. Būt darītājam, nevis kritizētājam. Nevis kā Kaimiņš, kurš nāca ar jaunu partiju. Un nāca ar kādu sakāmo? Ka viss ir slikti! Nu labi, bet kur ir tava programma, kā būs labi? Vajag jaunu programmu,» spriež rakstniece. Viņasprāt, svarīga ir dzīves plānošana, kas šobrīd Latvijas politikā neesot novērojama: «Man liekas, vēl līdz šai dienai netiek plānots tālāk par vienu, diviem gadiem. Un tas ir pilnīgi aplami. Gan ģimenē, gan valsts mērogā dzīve ir jāplāno vismaz piecus gadus uz priekšu. Ir jāredz perspektīvā. Ir jāredz, kā būs tālāk - ja mēs šogad tā saimniekosim, tad kā būs nākamgad utt. Ir jāzina, kas un kā tiks darīts turpmākajos gados.»
Patriotisms, pēc Māras domām, esot vērojams vārdos, taču īsti ne darbos. «Kas ir patriotisms? Patriotisms ir doma par valsti. Doma, kuru laikam ir formulējis viens no Amerikas prezidentiem: «Nevis ko valsts man dos, bet ko es varu dot valstij.» Es domāju, ka tas ir patriotisms. Drusku augstāk par saviem kurpju purngaliem skatīties. Skatīties uz valsti. Katrs jau nevar būt pie valsts stūres, bet katrs var būt savā vietā un arī domāt par valsti,» spriež rakstniece.