Tuvojoties Latvijas valsts dzimšanas dienai, arī sievišķīgais pašmāju šovs «Starp mums runājot», kuru ik otrdienu plkst. 21:00 iespējams vērot pirmajā un vienīgajā televīzijā sievietēm «STV Pirmā!», tiks aizvadīts patriotiskās noskaņās. Tajā kopā ar aktrisi Raimondu Vazdiku, dziedātāju Ievu Akurāteri, sportistu Mārtiņu Rubeni tiks runāts par Latviju un latviskumu – kas mūsu valstī tik unikāls? Kāpēc ir tik labi būt latvietim? Tāpat sarunā piedalīsies folklorists un latviskuma eksperts Andris Kapusts, kurš atklās, ka svētki ir neatņemama cilvēka dzīves sastāvdaļa, kas savā būtībā iezīmē jaunu sākumu.
Folklorists: Latvieši ir nerātna tauta
Latvijas Folkloras biedrības valdes priekšsēdētājs norādīs, ka latviešiem svētki tiek saistīti ar svētīšanu, kad tiek dziedātas dziesmas, dedzināta uguns. Turklāt tieši uguns klātbūtne ir neiztrūkstoša sastāvdaļa visos mūsu svētkos, tā simboliski savienojot visas pasaules daļas. Svētkiem ir jāatšķiras no ikdienas, tāpēc šajās dienās tiek darīts viss, ko parasti nedara ikdienā. Arī lietots alkohols. «Ja ikdienā jāsaglabā skaidrs saprāts, jāgādā pārtika, jācīnās par eksistenci, tad svētkos ir citādi – gribam atbrīvoties no ikdienas pienākumiem, bet iepretim rutīnai likt zināmu haosu,» norāda A. Kapusts.
Būtiskākā latviešu iezīme ir nedaudz atturīgais temperaments, domāšanas veids, kā arī īpašās attiecības ar dabu. Piemēram, svarīgu nozīmi piedēvējam saulei - tā tiek ļoti gaidīta un īpaši mīlēta. Vaicāts par latviešu nerātno dabu, folklorists atzīst: «Latvieši ir ļoti nerātna tauta.» Svinot pavasara gaidīšanas svētkus Meteņus, dziesmas «dzied tā, ka ausis svilst».
Jāņos pilnā sparā notiek apdziedāšanās par «kumeliņiem un vainadziņiem».
Pat bērēs vai veļu laikā populāra bijusi rotaļa, kur puisis guļ uz grīdas un tēlo aizgājušo, bet meitenes kailas dejo apkārt.
Visu raidījumu «Starp mums runājot» skaties jau otrdien plkst. 21.00 «STV Pirmā!».