Rudens Kamermūzikas festivāla noslēguma koncertā goda vieta ierādīta šī gada jubilāra, starptautiski visatpazīstamākā latviešu komponista Pētera Vaska daiļradei. Pirmatskaņojumu Latvijā piedzīvos Pētera Vaska Koncerts altam un stīgu orķestrim, skaņdarbs, ko BBC Velsas Nacionālais orķestris diriģenta Edvīna Autvotera vadībā pirmatskaņoja šī gada 20. maijā Kārdifā, Velsas Tūkstošgades centrā. Alta koncerta solo partiju atskaņoja spilgtais Grammy balvas nominants, altists Maksims Risanovs, kuram komponēts šis skaņdarbs.

Britu laikrakstā «The Guardian» par Pētera Vaska alta pirmatskaņojumu pausts: «Vaska Koncerts altam un stīgu orķestrim, kuru pirmatskaņoja Maksims Risanovs, un kuram autors savu darbu veltījis, atspoguļo komponistam tik raksturīgo tiešo un modālo stilu. Skaņdarba dramatiskā spriedze te kāpj, te tiek lauzta un atkal pārveidota ar rāmu neatlaidību, alta kvēlošajam tonim tiecoties pretī pilnīgai ekstāzei. Četrdaļīgā skaņdarba temps pamatā lēns, tomēr divās alta kadencēs Risanovs uzsāk teju bahiāniski aizrautīgu cīņu, demonstrējot izcilu virtuozitāti, līdz kaislības norimst un mūzika atkal atgriežas iepriekšējā meditatīvu pārdomu gultnē.»

Koncerta programmā iekļauts arī hrestomātisks un kanonizēts orķestrālais lieldarbs - Ludviga van Bēthovena 7. simfonija Lamažorā, kuru pats skaņradis reiz pasludinājis par savu izcilāko mūža veikumu simfoniskās mūzikas laukā. Simfonija sarakstīta laika posmā starp 1811. un 1812. gadu, bet pirmatskaņota gadu vēlāk Vīnē, Hānavas kaujas piemiņas pasākumā. Simfonijas otrā daļa – Alegretto, kas sarakstīta minora skaņkārtā, ir iespējams viens no atpazīstamākajiem klasiskā mantojuma melodiskajiem motīviem. Šeit paradoksālā kārtā spējusi apvienoties enerģiska spontanitāte ar trauslu un maigu lirismu, kurā vienlaikus ieskanas arī melanholiskas intonācijas. Alegretto daļas popularitāti atspoguļo fakts, ka tā it bieži tiek atskaņota koncertprogrammās ārpus pašas simfonijas.

Maksims Risanovs

Harizmātiskais ukraiņu izcelsmes mūziķis Maksims Risanovs ir viens no redzamākajiem mūsdienu alta spēles virtuoziem Eiropā. Risanova kā solomākslinieka vārds ir izskanējis daudzos starptautiskas nozīmes mūzikas festivālos - BBC Proms, Verbjē festivāls, Edinburgas un Zalcburgas festivāls, Pekinas un Stambulas altu festivāls un daudzos citos nozīmīgos muzikālajos forumos. Altists ir sadarbojies ar vairākiem augstākā līmeņa muzikālajiem kolektīviem, gan koncertējot, gan strādājot ierakstu studijās. Starp ievērojamākajiem var minēt Sanktpēterburgas Marijas teātra orķestri diriģenta Valērija Gergijeva vadībā, BBC Simfonisko orķestri, Oslo un Maskavas filharmoniķiem, Sietlas Simfonisko orķestri u.c. Līdztekus altista karjerai Risanovu uzsācis arī diriģenta ceļu, kas vainagojies ar vairākiem spilgtiem sadarbības projektiem.

Risanova muzikālo interešu palete ir plaša, tajā daudz klasicisma un agrīnā romantisma autoru darbu, savukārt Risanova padziļinātā un entuziasma pilnā pieeja jaunajai mūzikai satuvinājusi viņu ar tādiem laikmetīgās mūzikas guru kā Sergejs Akhunovs, Dobrinka Tabakova, Bendžamins Jusupovs, Mihails Pļetņevs, Leonīds Desjatņikovs, Gija Kančeli, Kšištofs Pendereckis.

Ar kamerorķestri Sinfonietta Rīga Risanovu saista nu jau stabila draudzība. 2013. gada Rudens Kamermūzikas festivālā kopīgi atskaņota Franča Šūberta mūzikas programma, bet šī gada jūnijā veikts kopīgs studijas ieraksts Rīgas Reformātu baznīcā.

_{Biļetes pieejamas «Biļešu paradīze» kasēs un internetā.}