Melbārde savā prezentācijā uzsvēra, ka 28% no kultūras jomas budžeta tiek atvēlēti kultūrizglītībai, tāpat arī izdevumi Nacionālās bibliotēkās celtniecībai nevarot tikt dēvēti par tipiskiem kultūras jomas līdzekļiem.

Neliela «saķeršanās» komisijas sēdē raisījās pēc deputāta Mārtiņa Bondara (LRA) paustā, ka Kultūras ministrijas (KM) komisijai iesniegtie dokumenti parāda, ka Latvijas simtgades starptautiskajiem pasākumiem ir atvēlēts piecreiz vairāk līdzekļu no KM budžeta nekā reģionālajām programmām.

Melbārde gan norādīja, ka tā ir informācija tikai par jaunās politikas iniciatīvām. Tāpat viņa uzsvēra, ka kopumā KM simtgadei ir atvēlējusi daudz vairāk naudas. Politiķe pauda gatavību deputātiem skaidrot, kādi līdzekļi kopumā no KM budžeta tiks atvēlēti simtgades pasākumiem.

Bondars pēc tam norādīja, ka tas liecina, ka KM ir deputātiem iesnieguši neprecīzu informāciju, un tālākā sarunā atsevišķos brīžos deputāts un ministre runāja viens otram pāri.

Savukārt deputāte Laimdota Straujuma (V) pauda pārsteigumu, ka Bondars kā reģionālās partijas pārstāvis nav iepazinies ar Kultūras ministrijas izdevumiem reģioniem.

Atbildot uz deputātes Ingunas Sudrabas (NSL) vaicājumu par panākumiem sabiedrības saliedētības jomā, kultūras ministre norādīja, ka lojalitāte un patriotisms mazākumtautību vidū nedaudz pieaug, tāpat pozitīvāka attieksme pret valsti vērojama no cilvēkiem, kas darbojas sabiedriskajās organizācijās.

Pēc deputāta Aleksandra Kiršteina (VL-TB/LNNK) sāktās tēmas par muzejiem Melbārde pauda, ka Latvijā nav par daudz muzeju un ir aprēķināts, ka, slēdzot vairākus mazos muzejus, reāls finansiālais ietaupījums netiks iegūts.