Viņš ir sava veida džeza hameleons – grūti atrast kādu modernā džeza stilu, kurā viņš nebūtu ievingrinājis roku. Reizēm pat grūti izsekot viņa daudzajiem sastāviem, ierakstiem, koncertiem. Taču, klausoties «Yours Faithfully», ir skaidrs, ka šis ir īpašs albums, jo sastopamies ar mākslinieku, kurš ne tikai ir atradis savu balsi un rokrakstu, bet radījis ļoti personisku ierakstu. Lai arī albuma kopējā noskaņa ir apcerīga, šis nebūs kārtējais «vieglās klausīšanās» ieraksts. Tā ir mūzika, kura vairāk piemērota koncertzālei, nevis klubam, drīzāk dievnamam, nevis bāram. Plašākā kontekstā raugoties, iespējams, 2016. gads mūzikas vēsturē ieies kā atklātu un dziļi personisku ierakstu laiks. Gada sākumā saņēmām Deivida Bovija atvadu vēstuli, vasaras izskaņā Nika Keiva sāpju dienasgrāmatu. Pat modernā roka eksperimentētāji Radiohead atmeta piņķerēšanos meistarībā un ierakstīja formas ziņā salīdzinoši vienkāršu «šķiršanās» albumu. Klausītāji, šķiet, aizvien vairāk novērtē patiesus un personiskus stāstus, kad arī mūzikas žanriskai piederībai vairs īsti nav nozīmes.

«Yours Faithfully» ir vēl viens apliecinājums tam, ka ar instrumentālās mūzikas palīdzību var izstāstīt personisku stāstu. Ar vārdiem vēl var samelot, bet ne ar skaņu.

Jau ar pirmajām taktīm ir dzirdams kaut kāds piezemēts majestātiskums un smeldzīgums, kas šo mūziku pietuvina Džona Koltreina garīgajām himnām,

arī skaņdarbu nosaukumos «Aramaic Man», «Sons of Levy» atsauce uz judeo-kristīgo tradīciju un Svētajiem Rakstiem ir tikai pašsaprotama.

Albuma kopējās atmosfēras radīšanā īpaši nopelni ir Ārona Parka klavierspēlei. Reti var atrast tik titulētu mūziķi, kurš lieliski tiktu galā ar nosacīti otrā plāna lomu. Jau dzirdot pirmos Ārona iespēlētos akordus, ir skaidrs, ar kāda līmeņa pianistu šeit ir darīšana, tomēr pat atvēlētajās improvizācijās viņš delikāti sevi neizceļ, kas vēl vairāk stiprina albuma kopējo skanējumu. Muzikāla pazemība acīmredzot ir šā ieraksta galvenais tikums, jo ģitārista Franka atturīgā spēle atsauc atmiņā labākos izdevniecības ECM askētiskās spēles paraugus. Tāpat arī Keneta Dāla Knudsena kontrabasa un Lizbetas Diers sitamo instrumentu spēle nav tikai ritma balsti, bet saskaņā ar Eiropas džeza muzikālo valodu kopējam skanējumam piešķir īpašu gaisīgumu.

Nevaru atgaiņāties no vīzijas, ka studijā neredzami blakus ir bijis Mailzs un savā čerkstošajā un hipnotiskajā balsī čukstējis: «Klusāk spēlē, klusāk. Mazāk nošu. Izstāsti tikai savu stāstu.»

Albuma virsotnes ir Denisa kompozīcijas «Yours Faithfully» un «Aramaic Man». Melodiskā līnija ir kā bieza un lēni plūstoša lava. Ritmiskais zīmējums kā gandrīz nemanāmas virsējās kārtas vibrācijas, bet dzīlēs notiek neparedzamas un spriedzes pilnas zemes garozas tektonisko plātņu kustības. Un šādu noskaņu panākt, ticiet man, ir ļoti grūti. Var samācīties Čārlija Pārkera vai Maikla Brekera improvizāciju gājienus un, imitējot tā saucamo džeza brīvību, bērt «iezubrītas» notis kā pupas apdullināto klausītāju virzienā. Bet ne ar kādiem trikiem nav iespējams iegūt pašam savu unikālo vibrāciju šādā lēnā un meditatīvā noskaņā. To visu māca pavisam citās skolās un ne vienmēr dzīves vieglākajos brīžos. Dzīves pieredze un «sišanās pa vertikāli» – tā, šķiet, reizēm to sauc.

Nereti klausos vecos Blue Note vai Impulse zelta perioda džeza ierakstus un nesaprotu, kā viņi panāca šādu skanējumu, – kas tā ir par maģiju? Kāpēc tagad tā vairāk nespēlē? Meistarība tā pati, notis tās pašas, bet ne vienmēr iznāk tik personiski un skaisti. Vai džezā lielo personību laiks ir pagājis, neņemos spriest, bet tas, ka džeza mūzikā šodien forma nereti dominē pār saturu, nav noslēpums. Un izlaušanās cauri formai vienmēr ir brīnums un dāvana. Tas mūziķiem albumā «Yours Faithfully» ir izdevies.

Arī nosaukums «Yours Faithfully» nes citu slodzi, nevis to novalkāto nozīmi, ar kādu ikdienas savstarpējā e-pastu sarakstē lietojam šo jēdzienu atvadoties. Drīzāk šeit ir stāsts par uzticību, uzticības pārbaudi. Tā ir kā atsauce uz kādu senu stāstu par svēto Antoniju, kurš tuksneša vientulībā esot skatījies uz debesīm un saucis: «Kur Tu esi? Vai Tu mani esi atstājis?» Un tikai tad, kad visi spēki bija iztērēti un vārdi nolietoti, esot atskanējusi klusa atbilde...

Albumu gribas klausīties atkal un atkal, jo arī mums katram taču ir savi tuksneši un atbildēto un neatbildēto jautājumu saraksti.

Dīvaini, bet šis ir viens no tiem retajiem ierakstiem, kuru var baudīt klusi, jo arī paši mūziķi ir rīkojušies saskaņā ar patiesību, – ja visi tev apkārt kliedz, tad savu sakāmo pasaki klusi. Tevi sadzirdēs.

Neesmu jautājis, vai šis ieraksts tiks izvirzīts Latvijas mūzikas ierakstu gada balvai, bet man ir grūti iedomāties labāku pretendentu uz gada džeza albuma titulu. Ierakstam piemīt arī komerciāls potenciāls. Šis ir tas gadījums, kad augstvērtīga mūzika varētu atrast ceļu pie plašākas auditorijas, jo ieraksta noskaņa to padara ne tikai par ideālu skaņu celiņu šā gada rudenim, bet arī lielisku Ziemassvētku dāvanu. Šis ir Denisa klusais albums, kurš varētu kļūt par visskaļāko.

Līdzīgi albumi

Michael Brecker - The Ballad Book, Verve/2001
Joe Henderson - The State of The Tenor, Blue Note/1985
Branford Marsalis Quartet - Eternal, Marsalis music, 2004
Charles Lloyd - Hyperion With Higgins, ECM/ 2001
Bill Evans - Sunday at the Village Vanguard, Riverside/1961
John Coltrane Quartet - Crescent, Impulse/ 1964