29. septembrī Tartu atklāts Igaunijas Nacionālais muzejs, kas gan precīzāk būtu tulkojams kā Igaunijas Tautas muzejs, jo tā pamatfunkcija ir etnoloģija, proti, igauņu un citu somugru tautu kultūras un sakņu pētniecība. Muzejs tapis desmit gadu garumā un izmaksājis vairāk nekā 70 miljonus eiro.
Muzeja kolekcijas pamatus jau 19. gadsimta beigās lika igauņu etnogrāfs Jākobs Hurts, vācot liecības par izzūdošo igauņu zemniecības kultūru.
Pati muzeja ēka kā pelēks stikla milzis iegūlusies bijušā padomju lidlauka skrejceļa galā un to it kā simboliski turpina, izaugot no zemes kā skrejceļa turpinājums un slīpi tiecoties debesīs.
Muzeja projekta autori – Parīzes arhitektu birojs DGT, kas par šo darbu jau saņēmuši Francijas arhitektūras balvas «Grand Prix» par labāko darbu ārzemēs. Muzeja direktors ir Tenis Lukas.
Muzeja ēka, kas atrodas Tartu pilsētas pievārtē – Rādi ciemā, aptver 34 000 kvadrātmetru plašas telpas, bet izstāžu zāles kopējā platība esot teju 6 000 kvadrātmetru. Nacionālā muzeja arhitektūra atgādina garu, augšup vērstu apkāpienu, kas simbolizējot igauņu tautas kultūras straujo augšupejas virzību. Muzeja būvniecība sākotnēji sabiedrībā radījusi pretrunīgas diskusijas, bet nu, redzot gala rezultātu, igauņiem ir ar ko lepoties.
ERM jaunās ēkas būvniecības un iekārtošanas izmaksas pārsniedzot 63 miljonus eiro bez PVN.