No mazas latgaļu metālgrupas esat izauguši līdz pazīstamākajai latgaļu metāla grupai. Šo sestdien grupai pēdējais šīgada koncerts. Kā viss sākās un kāpēc?

Alvis: Sākās pavisam vienkārši, mūsu ceļi krustojās Rīgā. Katram no mums bija vēlme spēlēt un dziedāt latgaliski.

Zigmunds: Šajā sastāvā jau nemainīgi no 2007. gada, bet pirmsākumi meklējami Preiļos.

Starp citu, lauzīju galvu, nosaukums anglisks, bet dziesmas latgaliešu?

A: Esam saņēmuši daudz pārmetumu par šo tēmu, bet nosaukums jau nedaudz ir pazīstams, tādēļ mainīt vairs neredzam jēgu. Ir grupas, kas, Latvijā spēlējot, sevi izrunā latviski, bet ārzemēs izmanto anglisko nosaukumu.

Šovasar aktīvi koncertējāt, arī ārzemēs. Kāda ir Latvijas grupas ārzemju pieredze?

Z: Šovasar ar koncertiem īpaši neaizrāvāmies, bet sanāca vasarā aizbraukt uz Ukrainu, tur spēlējām «Krok u maibutne» festivālā Hersonā un bija arī koncerts Kijevā.

A: Uzņemšana Ukrainā bija ļoti sirsnīga. Cilvēkiem patika mūsu mūzika, un tas mums ir pats galvenais.

Ukraina, Čehija, Slovākija – kas palicis atmiņā visspilgtāk?

Z: Kijevā pēc koncerta mūs aizveda uz nepareizo viesnīcu un pāris stundas nācās pasēdēt ar visām mantām uz trotuāra. Hersonas koncertā pārsteidza drošības pasākumi, jo festivālu apsargāja regulārās armijas un policijas vienības. Varēja just, ka pārsimts kilometru attālumā ir fronte. 2015. gadā bijām Slovākijā un Čehijā. Pārbraucot uz nākamo pilsētu, atmiņā palika Zemie Tatri, jo izlaidām līkumu caur kalniem.

Latgaļu valoda un latgaļu mūzika – it kā tepat blakus, bet neko daudz par to nezinām. «Sovvaļnīks», «Dabasu Durovys». Ir vēl kāds, kas spēlē metālu vai alternatīvo roku latgaļu mēlē?

A: Visticamāk ir, bet mēs neko daudz par viņiem nezinām pastāstīt.

Jūsu debijas albums «Padebeši» iznāca diezgan pasen, gatavojat jaunu albumu, ir aprises?

Z: Aprises ir.

Latgaļu vai angļu – mūsdienās dzimtā valoda ir šarms, bet lielākā daļa izvēlas angļu. Neesat domājuši par anglisku dziesmu?

Z: Šajā žanrā dziedāt dzimtajā valodā nav nekas neparasts, piemēri tālu nav jāmeklē.

Valoda ir arī atšķirības zīme un identitātes apliecinājums.

A: Domas par dziesmu angļu valodā pagaidām nav nomocījušas.

Alvis labu brīdi spēlē grupā «Skyforger» – nupat bija albums par senprūšiem, varbūt vajag vienu arī par Latgali un latgaļiem? Vai otrādi – «Green Novice» un dūdas, piemēram?

A: Nevaram neko apgalvot, pirms pašiem koncepts nav izkristalizējies.

Šo sestdien jums pēdējais šīgada koncerts, klubā «Melnā Piektdiena», pēdējais, jo rakstīsiet albumu, ņemsiet pauzi?

Z: Pauzējam jau kādu laiku, nesteidzīgi rakstām.

Polijas pagan metal grupa «Biely Vitež», kas ar jums kopā spēlēs, saka daudz labu vārdu par jums. Pamatoti?

Z: Laikam atceras kopīgu makaronu ēšanu Slovākijā.

Šogad otro reizi noritēja pagān un folka tradīciju festivāls «Zobens un lemess», varbūt vajag vienu tādu arī Latgalē, pie ezera?

Z: «Kroma Kolna» svētkiem ir potenciāls izaugt par festivālu modernā pilskalnā.

Un par pašu Latgali: kā īsti ir ar valodu – diskriminē radio, neatskaņo?

Z: Neesam īsti radio formāts. Tā gaušanās īsti nav pamatota. Ja ir kvalitatīvs produkts un pasniegšanas veids, tad būs arī patērētājs. Gaļas veikalā dārzeņus neviens nepirks, ja gribi skanēt radio, tad jāiekļaujas noteiktā formātā.

Un daudz runā par Latgales bēdīgo stāvokli – ciemi pazūd, jaunieši uz ārzemēm. Tai pašā laikā ir «Gors», daudzi slavē to trako dziru, pats reģions vasarā ir ļoti skaists, un viss notiek?

Z: Cilvēki plūst uz pilsētām visā pasaulē, tas nav nekas neparasts.

Pēc pāris desmitgadēm redzēsim, kas pie tā novedīs. Vai paliks tikai daži zemnieki un hipsteri, vai tomēr cilvēki sāks bēgt prom no pārapdzīvotajām pilsētām.

Sestdien klausītāji dzirdēs arī jaunas dziesmas?

Z: Iespējams.

Nesen uztaisījāt pirmo grupas T-kreklu. Vai tie vēl ir dabūjami?

Z: Jā, sestdienas koncertā varēs iegādāties arī «Vylkataka» T-kreklu.