Teātrī bezdarbība sekmējot pļēgurošanu, kas bieži vien notiek ar aktieriem, kuriem lomu neesot vai arī masu skatā ir tikai ar šķēpu jāpāriet pāri skatuvei, intervijā stāsta Dailes teātra direktors Andris Vītols.
Dailes teātra direktors: Aktieri dzer, kad viņiem nav ko darīt un jūtas nenovērtēti
«Kad sāku strādāt Dailes teātrī, trupa bija liela - apmēram 80 cilvēki - un sezonā tika iestudēti vidēji trīs līdz pieci jauniestudējumi. Daudziem aktieriem lomu nebija vai arī masu skatā bija tikai ar šķēpu jāpāriet pāri skatuvei. Bezdarbība sekmēja pļēgurošanu,» stāsta Vītols.
Viņaprāt, aktieri dzer, kad viņiem nav ko darīt, kad viņi jūtas nenovērtēti, uzsvēra direktors un piebilda, ka lielākie grādīgo dziru cienītāji tagad no darba Dailes teātrī dažādu iemeslu dēļ ir aizgājuši. Tagad teātru direktori nereti sūdzas par vadošo aktieru «izdegšanu» lielās slodzes dēļ. Ja Dailes teātrī kāds aktieris atļautos iedzēris atnākt uz mēģinājumu, nemaz jau nerunājot par izrādi, viņš saņemtu bargu nosodījumu vispirms jau no saviem kolēģiem.
Bet tas nenozīmē, ka teātrī nav bohēmas. Kad ir pirmizrāde, tā tiek nosvinēta.
«Tīri ar prātu es saprotu, ka direktors nedrīkst būt apmierināts,» atzīst Vītols. «Saka, ka tu esi tik labs, cik laba ir tava pēdējā teātra izrāde. Es esmu apmierināts ar «Laulības dzīves ainām» Lielajā zālē. Gan skatītāji nāk, gan kritiķi ir augstu novērtējuši šo iestudējumu, izvirzot to «Spēlmaņu nakts» balvai vairākās nominācijās.»
Lielajā zālē teātra mērķis ir vismaz 35 izrādes katram jauniestudējumam, bet izcilas izrādes tiek parādītas pat 50 reizes. Kamerzālē ilgdzīvotāja bija izrāde «Pirmā grēka līcis» pēc Ērika Hānberga stāstu motīviem, kas piedzīvoja 135 izrādes. Šādā formātā tika mēģināts turpināt taisīt izrādes ar teātra senioriem, bet tās kaut kā neizdevās tik sirsnīgas kā «Pirmā grēka līcis». Bet šo domu teātris nav atmetis.
«Man jau ļoti patīk vērot, kā teātra kafejnīcā satiekas jaunie aktieri un seniori, kuriem tas dod mundrumu, apziņu, ka viņi vēl ir vajadzīgi. Uz jaunās sezonas atklāšanu, kā katru gadu, bija atnākusi viena no izrādes «Pirmā grēka līcis» galveno lomu tēlotājām Venta Vecumniece, kura Dailes teātrī ar pārtraukumiem ir strādājusi no 1949.gada.
89 gadus vecais Gunārs Placēns patlaban ir vecākais spēlējošais aktieris Latvijā,
iespējams, arī visā Baltijā,» pastāstīja Vītols.
Aizvadītajā sezonā Dailes teātrī tika nospēlētas 495 izrādes, kuras noskatījās kopumā vairāk nekā 200 000 skatītāju, vidējais zāles piepildījums bija 93,46%. Pēc direktora domām, tas nav slikts rādītājs. Protams, kā katram teātrim, arī Dailē ir veiksmes un neveiksmes.
Personīgi Vītolam visvairāk patika Nika Dīra lugas «Frankenšteins» iestudējums. Mērija Šellija gotiskās literatūras šedevru «Frankenšteins jeb Mūsdienu Prometejs» sarakstīja 18 gadu vecumā. Kopš tā laika ģeniālā zinātnieka Frankenšteina radītais monstrs un kritušais eņģelis jau 200 gadus klīst pa pasauli. Viņa uzdotie jautājumi ir vienkārši, bet neatbildami, piemēram, kas cilvēku padara par cilvēku, vai cilvēkam ir jāuzņemas atbildība par savas rīcības sekām. «Frankenšteins» par veiksmīgāko pagājušās sezonas iestudējumu tika atzīts arī Dailes teātra kolektīva iekšējā aptaujā.
«Arī es zināmā mērā esmu pielicis roku šā iestudējuma tapšanā, jo izlasīju šo darbu un ieteicu to iestudēšanai Dailes teātrī,» atzīst Vītols. Viņam ļoti patika arī izrāde «Iespējamā tikšanās», kurā komponista Georga Frīdriha Hendeļa lomu atveido Olga Dreģe, bet Lidija Pupure iejūtas Johana Sebastiana Baha tēlā. Šis iestudējums bija liels izaicinājums režisoram Dmitrijam Petrenko. Viegli viņiem negāja, bet rezultāts, pēc direktora domām, ir lielisks.
Pērn Dailes teātris skatītājiem piedāvāja 17 jauniestudējumus, no kuriem visi, izņemot vienu, iekļauti arī jaunās sezonas repertuārā. No repertuāra skatītāju trūkuma dēļ izņemta izrāde «Amerika jeb Bez vēsts pazudušais», kas bija veidota pēc Kafkas darbu motīviem. «Personīgi man šī izrāde patika, bet teātra kritiķi un skatītāji acīmredzot bija citās domās,» atzīst Vītols.
Aizvadītajā sezonā Dailes teātrī skatītāju apmeklētākā izrāde bija bulgāru režisora Aleksandra Morfova iestudētā traģikomēdija «Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu», kuru 25 nospēlētās izrādēs noskatījās 24 129 skatītāji. Visvairāk spēlētā izrāde aizvadītajā sezonā bija režisora Viestura Meikšāna veidotā Rēzijas Kalniņas monoizrāde «Oskars un Rozā dāma» - izrāde aizvadītajā sezonā tika nospēlēta 33 reizes. Tā bija šīs mākslinieces atgriešanās Dailes teātrī, tagad viņa kopš aprīļa atkal ir Dailes teātra štatā. Vītols piebilst, ka viņu kā direktoru gandarī, ka Dailes teātra mākslinieki ir ieguvuši daudzas nominācijas šā gada balvai teātra mākslā «Spēlmaņu nakts». Kopumā Dailes teātra pārstāvjiem šogad ir 15 «Spēlmaņu nakts» nominācijas.
«Manuprāt, mums ar māksliniecisko vadītāju Dž.Dž.Džilindžeru
tagad ir izdevies izveidot trupu, kas ir visai tuvu ideālam
. Mēs cenšamies iestudējumiem piesaistīt dažādus režisorus, arī no ārzemēm. Tas aktieriem dod jaunu radošo pieredzi. Es uzskatu, ka Dailes teātrī ir vislabāk trenētie aktieri, bet, iespējams, par savu teātri tā domā katrs direktors,» atzīst Vītols.
Viņa kā direktora pienākums ir skatīties, lai kolektīvā ienāk jauni spēki. Trupas štatā ir 42 aktieri, un iespējas to paplašināt nav bezgalīgas. Dažās izrādēs kā ārštata aktieri piedalās vairāki Latvijas Kultūras akadēmijas pēdējo kursu studenti. Patlaban vairs netiek veidoti konkrēta teātra kursi. Tas nav iespējams finansiāli, turklāt pasniedzējiem būtu jānāk no attiecīgā teātra. Teātra mākslinieciskais vadītājs iet un skatās Kultūras akadēmijas topošo aktieru izrādes, lai nolūkotu tos topošos skatuves māksliniekus, kuri nākotnē varētu teātrim pievienoties.