Preiļos 1906. gada 9. oktobrī dzimušais komponists Ivanovs ir kļuvis par Latvijas kultūras kanonu. Viņa simfonijas un skicējumi vēsta par Latgales dabu un cilvēka pārdzīvojumiem, sarežģītiem dvēseles un gara konfliktiem. Komponista darbi tiek uzskatīti par vienu no pazīstamākajiem latviešu simfoniskās mūzikas paraugiem, ar savu novatorismu, bet vienlaicīgi arī skumja liriķa dabu viņš vēl aizvien dzīvo mūziķu mutvārdu folklorā.
Ivanovs ir sacerējis divdesmit vienu simfoniju un licis pamatus latviešu kompozīcijas skolai, bijis profesors Latvijas Valsts konservatorijā, strādājis Latvijas Radiofonā kā skaņu režisors, bijis simfoniskā orķestra diriģents, Latvijas Radioraidījumu un televīzijas komitejas mākslinieciskais vadītājs, kā arī saņēmis neskaitāmas prēmijas.
«Jāņa Ivanova Mūzikas dienas» tiek svinētas kopš 1983. gada, un šogad komponista jubileja tiks svinēta visā Latgalē. 4. oktobrī uz koncertu Latgales vēstniecības «Gors» Mazajā zālē aicinās Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas mācībspēki un maģistranti, lai ar Ivanova un Antonīna Dvoržāka mūziku un profesora Venta Zilberta ievadvārdiem sāktu jubilejas koncertu sēriju. 9. oktobrī Ivanova dzimšanas dienā Latgales vēstniecības «Gors» Lielajā zālē Rēzeknes kamerorķestra, diriģents Jānis Stafeckis, atskaņojumā izskanēs divi komponista lieldarbi - «Koncerts čellam ar orķestri», kurā soliste būs izcila Šveicē dzīvojoša latviešu mūziķe Gunta Ābele, un «6. simfonija», kuru pats komponists ir nodēvējis par «Latgales simfoniju». Simfoniskās mūzikas koncerts būs noklausāms arī Latvijas Radio 3 programmas «Klasika» ēterā.