Saule, prērijas, drūmi kovboji, Enio Morikones leģendārā mūzika un Klinta Īstvuda šķelmīgais smaids - septembris paies «spageti» vesternu zīmē, jo Kinoblogeri piedāvā visiem interesentiem vēlreiz (kādam - pirmoreiz) nobaudīt itāļu režisora Serdžio Leones klasisko «dolāru triloģiju» uz lielā k/t «Kino Citadele» ekrāna
Kinoblogeri piedāvā Serdžio Leones «spageti» vesternus
16. septembrī - «Par pāris dolāriem vairāk» («For a Few Dollars More»)
30. septembrī - «Labais, ļaunais un riebīgais» («The Good, the Bad and the Ugly»)
Biļetes:
Piedāvājam ielūkoties triloģijas aizkulisēs un uzzināt, kā tad patiesībā tapa šīs klasiskās filmas:
- Būdams kaislīgs kinomāns, Serdžio Leone pirmām kārtam aicināja savās filmās piedalīties savus iemīļotākos aktierus. Tā nu pirmā izvēle galvenajai lomai filmā «A Fistful of Dollars» bija viņa mīļākais aktieris Henrijs Fonda, kurš šo piedāvājumu nekavējoties noraidīja. Tam sekoja Džeimss Koberns, kurš rīkojās tāpat. Čārlzs Bronsons atbildēja, ka šis ir viens no sliktākajiem scenārijiem, ko viņš jebkad lasījis. Atteicās arī Ričards Harisons un Ēriks Flemings, kurš gan ieteica savu partneri seriālā «Rawhide», kuram arī tika galvenā loma.
Šis aktieris bija tolaik mazpazīstamais Klints Īstvuds, kura līgums aizliedza tam piedalīties citos Holivudā filmētajos vesternos. Cik labi, ka «A Fistful of Dollars» netika uzņemta Holivudā…
- «A Fistful of Dollars» sākotnējais nosaukums - «The Magnificent Stranger» - tika nomainīts burtiski pāris dienas pirms plānotā pirmizrādes datuma. Filmas budžets bija ļoti zems pat pēc 1964. gada standartiem - tikai 200 000 dolāru, no kuriem 15 000 saņēma Klints Īstvuds. Filmēšana iekļāvās astoņās nedēļās, lielāko daļu otrā un trešā plāna lomu atveidoja apkārtējo ciematu iedzīvotāji.
Īstvuds uzņemšanas laukumā ieradās pats ar savu garderobi - melnajiem džinsiem un hūti, kuru tas aizlienēja no kāda Holivudas dekoratora, kā arī cigāriem, kurus aktieris-nesmēķētājs īsināja ar roku. Un tikai visās trijās filmās redzamais ikoniskais pončo tika atrasts turpat uz vietas Spānijā…
- Veidojot «Par sauju dolāru», Serdžio Leone visai apzināti iedvesmojās no Akiras Kurosavas filmas «Yojimbo» (1961), atklāti saucot to par savas iedvesmas avotu. Ne visi to novērtēja - «Yojimbo» autori ar studiju «Toho» un pašu Akiru priekšgalā iesūdzēja «A Fistful of Dollars» veidotājus tiesā un uzvarēja, iegūstot 15% no filmas ienākumiem, kā arī tiesības izplatīt filmu Japānā, Taivānā un Dienvidkorejā.
Pats Kurosava vēlāk pie laba sakē glāzes atzinās, ka «Par sauju dolāru» atnesusi viņam vairāk naudas nekā «Yojimbo» visā savā izplatīšanas vēsturē...
- «Par pāris dolāriem vairāk» nosaukums un tapšanas stāsts ir filmas cienīgs. Pēc «Par sauju dolāru» veiksmes producenti gribēja turpinājumu un nekavējoties - tādēļ Serdžio Leone apvienojās ar ietekmīgo itāļu producentu Alberto Grimaldi, kas ļoti nepatika «Par sauju dolāru» finansētājiem. Tik ļoti, ka tie iesūdzēja režisoru tiesā un atteicās izmaksāt tam honorāru par iepriekšējo filmu!
Spiests klausīt, Leone visas savas dusmas un cinismu ielika topošajā filmā, kurai pats deva nosaukumu - «Par pāris dolāriem vairāk»...
- Pulkveža Mortimera lomai Leone atkal mēģināja pierunāt savus mīļākos aktierus - Henriju Fondu (atkal atteicās), Čārliju Bronsonu (atkal atteicās) un Lī Mārvinu (filmējās «The Dirty Dozen»). Visbeidzot viņš piedāvāja lomu Lī van Klifam - ļoti zināmam raksturlomu aktierim, kurš gan nebija filmējies kopš 1962. gada «How the West Was Won».
Van Klifs bijis pārliecināts, ka Leone vēlas viņu epizodei, un bijis šokēts, kad uzzinājis, ka viņam piedāvāta otrā galvenā loma!
- Visas trīs filmas ir izdzīvojis Klinta Īstvuda varoņa ikoniskais pončo - kā stāsta leģendas, tad tas ir bijis tikai vienā eksemplārā un ne reizi nav mazgāts! «A Fistful of Dollars» beigu ainā tas tiek sašauts septiņās vietās. «For a Few Dollars More» Īstvuds to nēsā tā, lai ložu caurumi nebūtu redzami (bet tie ir). «The Good, the Bad and the Ugly» tam vienkārši nepievērš uzmanību, jo filma ir tik laba!
Šobrīd leģendārais pončo atrodas goda vietā kādā Karmelas (Kalifornija) restorānā - īpašniekam to uzdāvināja viņa labs draugs, kāds vīrs, kurš aizdomīgi līdzīgs Holivudas aktierim Klintam Īstvudam...
- Tuko lomas atveidotājs Īlaijs Volahs filmas «Labais, ļaunais un riebīgais» uzņemšanas laikā trīs (!) reizes gandrīz šķīrās no dzīvības:
- izdzerot kāda tehniķa nelaikā un nevietā atstāto šķīdinātāju;
- vilciena ainā, kad neviens tā īsti nepārbaudīja vilciena gabarītus un vien brīnums (un pāris centimetri) paglāba aktieri no drošas nāves;
- filmas sākuma ainā, kad no šāviena pārbiedētais zirgs aizrikšoja vairākus kilometrus prom no uzņemšanas laukuma - ar visu sasieto Īlaiju Volahu tam virsū!
Kā vēlāk atzina pats aktieris, Serdžio Leone bija ģeniāls režisors, bet visai paviršs darba drošības ievērotājs!
- Tā kā mežonīgie rietumi bija palikuši Amerikā, filmēšanas vietas Spānijas Almērijā bija jābūvē no nulles… ko arī izdarīja talantīgais itāļu dekorators Karlo Simi. Filmas «Par dažiem dolāriem vairāk» vajadzībām viņš nekurienes vidū uzbūvēja fiktīvo El Paso pilsētu - lielākā dekorācija, kas jebkad bijusi radīta Serdžio Leones filmai un tika izmantota arī «Labais, ļaunais un riebīgais» filmēšanā, dažādos rakursos atveidojot 4 (!) dažādas pilsētas!
Mežonīgo rietumu pilsētiņa ir saglabājusies līdz pat šai dienai un gaida apmeklētājus - pieteikšanās iespējama filmēšanas vietas mājaslapā (http://www.unique-almeria.com/mini-hollywood.html).
- Arī «Labais, ļaunais un riebīgais» (The Good, the Bad and the Ugly) nosaukums neradās uzreiz. Serdžio Leone sākotnēji vēlējās saukt filmu par «I due magnifici straccioni» («The Two Magnificent Tramps») vai «The Magnificent Rogues», bet studija sabijās no pārāk lielas līdzības ar «The Magnificent Seven» (1960) un apsvēra nosaukumus «River of Dollars» un «The Man With No Name».
Bet nosaukums «The Good, the Bad and the Ugly» radās brīdī, kad Sergio Leone entuziastiski aprakstīja topošās filmas sižetu tās finansētājiem - sākumā joks, bet tas tik ļoti iepatikās visām pusēm, ka tika pieņemts kā filmas gala nosaukums!
- Filmas «Reiz mežonīgajos rietumos» nu jau leģendārajā ievadainā trīs bandītus, kuri sagaida Harmoniku vilciena stacijā, bija plānots atveidot Klintam Īstvudam, Lī van Klifam un Īlaijam Volaham, bet, kad no šī piedāvājuma atteicās Klints Īstvuds, grandiozākajai «cameo» idejai kino vēsturē tika pielikts punkts...
- Neskatoties uz to, ka Serdžio Leone un Ennio Morrikone pirmo reizi sastrādājās tikai pie filmas «A Fistful of Dollars», šī savienība turpinājās visu Serdžio Leones turpmāko karjeru, kas ir vēl jo interesantāk, ja ņem vērā faktu, ka abi bija… klasesbiedri sākumskolā!
Un vēl jocīgāk ir tas, ka savu pirmo «Oscar» balvu maestro saņēma vien 2016. gadā par mūziku Kventina Tarantino filmai «Pretīgais 8nieks», pie kuras strādājot Tarantino iedvesmojās tostarp no… Serdžio Leones vesterniem!
- Nav noslēpums, ka Klints Īstvuds un Serdžio Leone ne pārāk labi satika savā starpā, lai gan neapšaubāmi cienīja viens otra darbu un ieguldījumu katra karjerā. Tomēr Īstvuda pacietība beidzās pirmā, un viņš sākotnēji atteicās piedalīties filmā «Reiz mežonīgajos rietumos», bet tad arī atteicās no īpaši viņam sarakstītās lomas filmā «Reiz Amerikā», ar ko izprovocēja Leones leģendāros citātus, kuros režisors apgalvoja, ka «Roberts De Niro ir īsts aktieris atšķirībā no Klinta Īstvuda», kā arī «Klintam Īstvudam ir tikai divas sejas izteiksmes - ar cepuri, un bez!».
Vēlākajos gados - tieši pirms Leones nāves - abi gan salīga mieru, un arī Klinta Īstvuda žanru definējošā vesterna «Nepiedotais» («The Unforgiven») beigu titros lepni parādās «Veltīts Serdžio un Donam» (Dons šajā gadījumā ir Dons Sīgels, «Netīrā Harija» režisors).