Bat For Lashes «The Bride»

(Parlophone)

9/12

Par Natašas daiļradi esmu rakstījis daudz un plaši. Atgādināšu tikai pāris faktus. Nataša Hāna dzimusi pakistānieša tēva un britu mātes ģimenē, vasaras pavadījusi, ceļojot uz Pakistānu un apkārt pasaulei kopā ar tēvu, kas bijis Pakistānas skvoša komandas treneris, savukārt ziemā dzīvojusi Hertfordšīrā. Augusi strikti reliģiskā vidē līdz 11 gadu vecumam, kad vecāki izšķīrušies. Nataša studējusi mūziku un kino, aizrāvusies ar amerikāņu minimālista Stīva Reiha (Steve Reich) mūziku, pati radījusi dažādas mākslas instalācijas, zīmējusi animācijas darbus un uzstājusies. Pirmais «Bat For Lashes» singls «The Wizard», ko izdeva pati Hāna savas mūzikas izdevniecības «She Bear Records» apgādā, iekrita ausīs izdevniecības «Echo» (Rošīnas Mērfijas mājvieta) cilvēkiem, un tika noslēgts līgums par veselas plates izdošanu.

Šodien, kad Hānai ir jau 36 un kopš debijas albuma pagājuši jau 10 gadi, māksliniece savos radošajos meklējumos ir nonākusi pie sievietes arhetipa - līgavas simbola. Pati Hāna intervijās atzīst, ka daudzi viņas draugi ir jau precējušies, daudzi jau šķīrušies, un no vienas puses viņa ilgojas pati uzģērbt līgavas kleitu un doties pie altāra, taču vienlaikus nav īsti par to pārliecināta. «Es nezinu vai tiešām to gribu,» viņa saka. Tieši par šīm šaubām, bailēm, neziņu arī ir šis jaunais ieraksts.

«The Bride» ir izteikts konceptalbums. Albuma pirmā puse ir traģiska, seko emocijas, sajūtas, kas saistītas ar apziņu, ka mīļotais ir gājis bojā, un noslēdzas ar sērām un atgriešanos realitātē.

Hāna, būdama liela kino cienītāja (pati uzfilmējusi īsfilmu «I Do»), teikusi, ka albums ir kā skaņu celiņš netapušai kinofilmai. Iedvesmu viņa smēlusies arī Latvijas lasītājiem labi zināmajā Klarisas Pinkolas Estesas grāmatā «Sievietes, kuras skrien ar vilkiem».

Kad pagājušogad Hāna «iztrakojās» šamaniskajā projektā «Sexwitch» (skat. recenziju), sekoja pārdomu brīdis, kura laikā māksliniece noīrēja māju Vudstokas kalnos, un ļāvās mūzikai. Kopā ar bijušo amerikāņu kantrifolka grupas «The Felice Brothers» mūziķi Saimonu Felīsu, tika noorganizēta sešu nedēļu ierakstu sesija, kuru laikā, pieaicinot vēl citus mūziķus (Džefa Baklija bundzinieku Metu Džonsonu u.c.), tad arī tapa «Līgava».

«Starp dziesmu ierakstiem mēs gatavojām ēdienu, dzērām vīnu un tekilu, un klausījāmies Džeimsu Teiloru un Džoniju Mitčelu,» viņa uzbur Vudskotas sajūtu.

Muzikāli ieraksts ir melodiskāks, gaisīgāks, liriskāks par Hānas iepriekšējiem albumiem, kurā emocionālais centrs varētu būt dziesma «Close Encounters». Tajā sērojošā līgava grimst dziļās sērās un teju zaudē saķeri ar reālo dzīvi. «Some say my lover is a pale green light […] I feel him come to me in the dead of night/And I go to the other side.»

Labākā dziesma: «Sunday Love».

Izdošanas datums: 01.07.2016.