Embūte ir apdzīvota vieta Vaiņodes novada Embūtes pagastā, autoceļu P106 un P116 krustojumā, Lankas upes krastos. Ziemeļos no ciema atrodas senais kuršu Embūtes pilskalns. Tā no Rīgas atrodas 173 kilometru attālumā. Izrādās, nav nemaz tik viegli šo vienu no Kurzemes noslēpumainākajām vietām atrast, tāpēc varbūt GPS koordinātas būs tieši laikā:GPS Lat:56.50542 Lon:21.81956.

Embūtes dabas parka apmeklējums ir bezmaksas, turklāt, ja dabas parka apmeklējumu sāksiet pie Embūtes tūrisma informācijas centra, Jums būs iespēja uzzināt un uzklausīt daudz un dažādas sev interesējošas lietas. Šeit iespējams paskatīties gaumīgi iekārtotās ekspozīcijas- tematisko fotogrāfiju izstādi, lielu un mazu, zīmētu un no dažādiem materiāliem veidotu zobenu kolekciju. Turklāt šeit atrodas Latvijā vienīgie Embūtes dabas parka reljefa maketi. Ja dabas parka apmeklējums vilinošāks šķiet izmantojot velosipēdus, tad arī tas šeit ir iespējams. Pēdējā laikā netrūkst cilvēku, kuri izrāvušies no lielpilsētas steigas steidz atpūsties uz izbaudīt klusumu Embūtē, nakšņojot Embūtes tūrisma informācijas centra iekārtotajā viesu mītnē, tādejādi izbaudot dabas skaistumu kā no agra rīta, tā līdz pat saulrietam.

Par Embūtes dabas parku

Embūtes dabas parks, saukts arī par Embūtes senleju, ir viena no skaistākajām, interesantākajām un noslēpumainākajām Kurzemes vietām, to nu nevar noliegt. Latvijā nav otras tādas vietas, kur ieejas vārtus senlejā simbolizē stilizēti zobeni ar vairogiem ceļa abās pusēs, radot mītisku un cienījamu noskaņu.

Noslēpumainību Embūtes senlejai piešķir svētie ozoli, akmeņi, mītiskas gravas un pilskalni, pilsdrupas, avoti, noslēpumainiem stāstiem apvīti ciemi, kuros mituši baltu zintnieki.

Tāpat pārsteidz arī daba ar neskaitāmiem aizsargājamiem augiem, kas ierakstīti «Latvijas Sarkanajā grāmatā», retiem dzīvniekiem, bagātīgu dabisko veģetāciju.Dabas mīļotājiem aizraujoši būs izstaigāt dabas parku, pa ceļam mēģinot sastapt kokvardes vai lielo tritonu. Šeit iespējams dabā aplūkot krāšņās marmora rožvaboles, kailgliemezi, zilās spāres, kā arī zaļziedu naktsvijoles, mieturu mugurenes, Baltijas dzegužpirkstītes, vīru dzegužpuķi un daudzus citus aizsargājamos augus.

Par Embūtes apkārtnes vēsturi stāsta daudzas teikas un leģendas. Embūtes kultūrvēsturiskā mantojuma stūrakmens ir romantiskā teika par kuršu vadoņa Induļa un vācu komtura meitas Ārijas mīlestību, kas ņemta par pamatu izcilā latviešu dzejnieka un dramaturga Raiņa lugai «Indulis un Ārija» .Vieta, kur viņi pirmoreiz tikušies, joprojām zaļo Ārijas un Induļa ozoli.Ārijas un Induļa sen vairs nav, bet ozoli vēl aug un zaļo, stāstīdami latvisko Romeo un Džuljetas stāstu.

Pēc seniem nostāstiem Embūte bijusi senču svētvieta vienai no visspilgtākajām mitoloģiskajām būtnēm- Pērkonam. Krievu (Krīvu) kalnā nepārtraukti degusi svētuguns, ko uzmanīja krīvi- svētie vīri un vaidelotes- svētās sievas.

Zintnieki un ezotēriķi uzskata, ka tieši no Embūtes sākas Kurzemes «koka»- Kurzemes meridiāna saknes, no kura izaug visas Ziemeļkurzemes svētvietas. Enerģētiskās līnijas aptver visu zemeslodi kā tīkls, un tieši uz meridiāniem parādās īpašas vietas- avoti, alas, klinšu atsegumi, kalni, ūdenskritumi, pilskalni, akmeņi, kur notiek Zemes un Visuma enerģiju pastiprināšanās. Tādās vietās cilvēki izjūt skaistumu, apgarotību, dvēseles pacēlumu, brīvību un mieru, tieši tāpēc tādas vietas dēvē par svētvietām.

Vieta, kas nepaliks nepamanīta ir Embūtes baznīcas drupas. Šī ir vieta, kur laulāja Induli un Āriju. Agrāk šeit atradās viena no vislielākajām baznīcām Kurzemes hercogistē ar vairāk kā trīs simtiem sēdvietu. Mūra baznīca būvēta no 1674-1684 gadam, baznīcu rotājušas milzīgas kristāla lustras, iespaidīgas ērģeles un krāšņas altāra gleznas. Laikam ejot baznīca tikusi papildināta ar dažādiem izciliem kokgriezumiem, pats altāris darināts klasicisma stilā. Baznīcu rotājuši muižnieku ģērboņi, karogi, vāzes. Tajā laikā Embūtes luterāņu baznīca bijusi vienīgais šāda tipa piemineklis visā Latvijas teritorijā. Pirmās brīvvalsts gados tur notikuši dievkalpojumi, kuros vairākkārt piedalījies arī Valsts prezidents Kārlis Ulmanis. Otrā pasaules kara beigās baznīca nopostīta.

Pašā Embūtes senlejas vidū, tautā sauktajā Joda dambī, jeb Joda lejā var sajust neparastas sajūtas. Tu esi nokļuvis tādā kā katlā, jo veroties uz visām pusēm, visapkārt ir augstas nogāzes. Sirreāli. Joda leja ir labiekārtota, tikušas nomainītas trepes, kas ved Induļa pilskalnā, ir vairāki informatīvie stendi dažādās valodās ar aktuālāko informāciju par dabas parku un tā iemītniekiem. Labiekārtotā dabas parka teritorija ir lielisks priekšnosacījums tam, lai cilvēki šeit atbrauktu un censtos iztēloties kā šeit iepazinušies Indulis un Ārija, kā nogrimusi kuršu pils. No Induļa pilskalna skatu laipas paveras elpu aizraujoša panorāma. Brīvība un miers, nesteidzīga atpūta un būšana pie pašas dabas, kur tuvāk būt vairs nav iespējams- tā ir Embūtes senleja.

Ziema, pavasaris, vasara vai rudens- katrā gadalaikā šeit iespējams redzēt un piedzīvot savu skaistumu.

Ne velti latviešu rakstnieks Rihards Rudzītis savā darbā «Svētceļotāja piezīmes» (1929) par Embūti rakstījis sekojoši: «Rudens staigā pa koku galotnēm un birdina zarus, ievīstot visu zeltā un purpurā. Skaists ir dzeltenais lapu jums virs galvas, bet vēl skaistāka zeme zem kājām. Rudens ber pār kalniem savus smaidošo zeltu.»

Gadsimtiem ilgi Embūte ir bijusi sakrāla vieta, cienīgu stāstu, leģendu un teiku apvīta. Bagāta vieta.

TVNET aicina vasarā apceļot Latviju

Labi ir tur, kur mūsu nav? Muļķības! Labi ir šeit un tagad! Tieši tāpēc TVNET aicina tevi šovasar apceļot Latviju. Mēs stāstīsim un rādīsim savas īpašās Latvijas vietas, un aicinām tevi darīt to pašu, tādējādi veidojot mūsu kopīgo ceļvedi. Sūti mums savus stāstus un fotogrāfijas un iegūsti balvu! TVNET aicina - apceļosim Latviju!

Aicinām lasītājus sūtīt savus ekskursiju maršrutus un ceļojumu pieredzi uz epastu - celotajs@tvnet.lv