Kurzemes hercogu Ketleru Zemgalē celtās pilis bija pirmās, kas Latvijas teritorijā reprezentēja ziemeļu renesanses laicīgās arhitektūras un profesionālās mākslas izpausmes, kuras līdzi atnesa renesanses laikmeta Eiropas domāšanu, kultūru un mākslas dīgļus, kas neapšaubāmi ietekmēja kultūras procesu attīstību ne tikai Zemgalē.

Savukārt, mūsdienās, Bauskas pils ir vienīgais renesanses un manierisma perioda laicīgās arhitektūras mantojums, ko 17.-18. gs. kari nespēja iznīcināt pilnībā un kas materiāli pārstāv minēto periodu Latvijas kultūras vēsturē. Ir tikai loģiski, ka Bauskas pils muzejs šo nebūtībai no nagiem izrauto pieminekli cenšas piepildīt ar dzīvu renesanses laikmeta elpu, darot to visos profesionālajai mākslai, mūzikai un teātrim raksturīgajos veidos, jo renesanses un manierisma laikmets ir profesionālās mākslas šūpulis.

Bauskas festivālam «Vivat Curlandia!» ir būtiski savu programmu pasniegt saturam vēsturiski atbilstošā vidē, jo ne tikai senās mūzikas atskaņošana ar senajiem instrumentiem, bet arī atjaunotās hercogu rezidences interjeri, izpildītājmākslinieku meistarība, dejotāju kustības ļauj mūsdienu cilvēkam dabiskāk iejusties senatnes vērtību pasaulē un baudīt to ar visām cilvēkam piemītošām maņām.

Festivāla programmā iekļautas ne tikai interesantas 17. gadsimta mūzikas koncertprogrammas, ne tikai spožais Klaudio Monteverdi operas «Orfejs» iestudējums, bet arī vairāki koncerti, kuru saturs saistīts ar vēsturiskiem faktiem un notikumiem, kas skar Kurzemes hercogu Ketleru dzimtu un Bauskas pili kā vēsturisku notikumu vietu.

Festivāla atklāšanas koncertā atjaunotā Bauskas rātsnama zālē dziedātāja Elīna Šimkus (soprāns), Agnese Kanniņa – Liepiņa (baroka vijole), Mauro Pinciaroli (teorba), mākslinieciskais vadītājs Māris Kupčs atskaņos dziesmas no Kurzemes hercogienes Luīzes Šarlotes mācību Tabulatūras jeb Dziesmu grāmatas, kuru pēc laulībām ar Kurzemes hercogu Jēkabu Brandenburgas princese bija atvedusi līdz uz Kurzemi. Grāmata joprojām glabājas Hercoga bibliotēkā Pēterburgā.

Bauskas pils koncertu zālē Senās mūzikas ansamblis «Ludus» un Renesanses deju grupa «Galms» rādīs Ilonas Ozolas iestudējumu «Planētu parāde», kas radīts izmantojot 15. gadsimta beigu un 16. gadsimta sākuma deju pierakstus. Skatītāji varēs nolūkoties svinīgā planētu un citu mītisku un alegorisku tēlu gājienā. Līdzīgā gājienā 1613. gada 27. jūnijā Drēzdenes pils pagalmā nolūkojies Kurzemes hercogs Vilhelms, piedalīdamies sava brālēna Saksijas kūrfirsta Johana Georga I un hercoga Vilhelma sievas māsas Magdalēnas Sibillas dēla kristību svinībās.

Bauskas Sv. Gara baznīcā izskanēs koncerts «Burkards Valdiss – psalmi», ko atskaņos Fabella Ensemble Guntara Prāņa vadībā. Burkards Valdiss (1490-1557) bija vācu garīdznieks, politiķis, filozofs, dzejnieks, mūziķis un amata meistars (alvas kannu lējējs), kurš 16 savas dzīves gadus nodzīvojis Livonijā. Būdams viens no pirmajiem Mārtiņa Lutera sekotājiem un draugiem, reliģiskās pārliecības dēļ 1536. gadā tiek apcietināts un ieslodzīts Bauskas pils cietumā. Šeit viņš no latīņu valodas pārtulko visus 150 psalmus un sakomponē šo psalmu melodijas.

Festivāla programma solās būt īpaši krāšņa, uzstājoties gan izciliem Latvijas mūziķiem, gan māksliniekiem no Austrijas, Francijas, Nīderlandes.

_{Biļetes iepriekšpārdošanā iespējams iegādāties Bauskas pils muzeja kasē, «Biļešu Paradīze» tirdzniecības vietās un www.bilesuparadize.lv}