Šodienas redaktors:
Krista Garanča

«Rīgas Biržā» Leona Baksta izstāde

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Evija Trifanova/LETA

Mākslas muzejā «Rīgas Birža» no šodienas būs apskatāma izstāde «Leons Baksts un viņa laiks. Glezniecība, zīmējumi, fotogrāfijas», informē Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) Preses centra vadītāja Nataļja Sujunšalijeva. Izstāde muzejā būs skatāma no 7. jūlija līdz 28. augustam, un tā būs veltīta ievērojamā Krievijas gleznotāja, scenogrāfa, grāmatu ilustratora, kostīmu mākslinieka un dizainera Leona Baksta 150. dzimšanas dienai.

Leons Baksts (1866-1924), īstajā vārdā Leiba Haims Rozenbergs, dzimis Grodņā, Baltkrievijā. Studējis kā brīvklausītājs Sanktpēterburgas Mākslas akadēmijā. No 1893.gada līdz 1897.gadam studējis Parīzē, Žiliāna akadēmijā. Kopā ar krievu mākslinieku, scenogrāfu, mākslas kritiķi un teorētiķi Aleksandru Benuā (1870-1960) bijis viens no slavenās mākslinieku apvienības un žurnāla «Mir iskusstva» dibinātājiem. No 1909.gada galvenokārt darbojies kā scenogrāfs un kostīmu mākslinieks Sergeja Djagiļeva (1872-1929) trupai «Ballets russes» («Djagiļeva krievu balets»).

Baksts, meistars ar izteiktu individuālo rokrakstu un izsmalcinātu gaumi, kļuvis par vienu no orientālisma modes radītājiem un eksotikas elegances kultivētājiem Eiropā 20.gadsimta sākumā. Mākslinieks dzīvojis un strādājis divās galvaspilsētās - Sanktpēterburgā un Parīzē, tāpēc viņa talants vienlīdz pieder gan krievu, gan franču kultūrai.

Izstādes mērķis ir pēc iespējas pilnīgāk atsegt šīs spilgtās personības daudzpusību, kuras darbi, īpaši tie, kas saistīti ar teātri, 20.gadsimta pirmajās desmitgadēs iedvesmoja Rietumeiropas modernistus un veidoja jaunu skatuves vizuālo stilu. Ekspozīcijā iekļautas Baksta kostīmu skices, portretu zīmējumi, oriģinālkostīmi, kas saglabājušies no izrādēm, izrāžu afišas un plašs foto materiāls, kas dokumentē Djagiļeva trupas uzvedumus.

Izstādē apskatāmie darbi pieder «Belgazprombank», Sanktpēterburgas Valsts teātra un mūzikas muzeja, Lietuvas Mākslas muzeja, Aleksandra Vasiļjeva fonda, kā arī LNMM kolekcijām.

Nepalaid garām!

Uz augšu