Veismans teica, ka Čimino līķi atrada viņa Losandželosas mājās, kad draugi nespēja viņu sazvanīt. 1978.gadā izlaistais «Briežu mednieks» ir jūtām piepildīts stāsts par dažiem amerikāņu draugiem Pensilvānijas štatā, kuru dzīves smagi skāra Vjetnamas karš.

Vienā no filmas slavenākajām ainām Roberts De Niro un Kristofers Volkens attēlo divus Ziemeļvjetnamas armijas gūstekņus, kuriem ir jāspēlē krievu rulete.

«Briežu mednieku» nominēja deviņām Oskara balvām, un tā ieguva piecas, ieskaitot balvu par labāko filmu un labāko režisoru.

Tolaik avīze «The Times» kritizēja, ka «filma ir grūta, trakoti ambicioza un dažreiz spēj aizraut elpu, un tā ir gandrīz tikpat episks stāsts kā «Krusttēvs» «. Sestdien De Niro teica: «Mūsu kopdarbu es vienmēr atcerēšos. Viņa daudziem pietrūks.»

Taču, lai arī cik veiksmīgs bija «Briežu mednieks», Čimino nākamo filmu pamatīgi kritizēja un sauca par izgāšanos.

Filma «Paradīzes vārti» ir balstīta uz Čimino sarakstīta scenārija, un tā ir par imigrantu lauku mājas īpašniekiem, bagātiem liellopu un rančo īpašniekiem, algotņiem un ASV tiesu izpildītājiem 19.gadsimta 90.gados Vaiomingas štatā.

Filmu studija «United Artists», balstoties uz «Briežu mednieka» panākumiem, deva Čimino lielu radošo brīvību, kā viņi to vairākkārt ir devuši arī citiem filmu veidotājiem.

Čimino tika dots apmēram 12 miljoni dolāru liels budžets un aptuveni trīs mēneši, lai uzņemtu filmu. Taču «The Times» toreiz rakstīja, ka režisors filmai iztērēja vairāk nekā 40 miljonus dolāru un to filmēja ilgāk par gadu.

Filmas ilgums bija vairāk par trīsarpus stundām. Pati filma bija pilnīga izgāšanās.

Žurnāls «Variety» filmu raksturoja kā «sinonīmu šovbiznesa katastrofai».

Kādā 2010. gada intervijā Čimino izteica cerību, ka kādu dienu «Paradīzes vārtus» varētu uzskatīt par šedevru.

«Neviens nedzīvo, nepieļaujot kļūdas,» Čimino teica. «Es savus lēmumus nekad neapšaubu.»

Vēlāk Čimino režisēja vēl četras filmas - «Year of the Dragon» (1985), «The Sicilian» (1987), «Desperate Hours» (1990) un «The Sunchaser» (1996).

Pirms «Briežu mednieka» panākumiem viņš bija režisējis filmu «Thunderbolt and Lightfoot» (1974) ar Klintu Īstvudu un Džefu Bridžesu galvenajās lomās. Par viņa sniegumu Bridžesu nominēja Oskaram par labāko aktieri otrā plāna lomā.