Kā Marta sāka ceļot?

Līdz šim poliete Marta strādāja sabiedrisko attiecību un mārketinga jomā, bet tad, nogurusi no darba slodzes, viņa saprata, ka vajadzīgs pārtraukums. Patlaban viņa nevēlas pamest savu iepriekšējo darbu uz visiem laikiem, lai kļūtu par mūžīgo ceļotāju. Sieviete pieļauj, ka atgriezīsies iepriekšējā darba vietā, jo viņai tā ļoti patīk.

Martai jau iepriekš patika ceļošana, taču viņa to nebija darījusi ar velosipēdu, bet gan kājām un ar mugursomu plecos. Viņa apceļojusi gan Eiropu, gan daudz tālākas vietas, piemēram, Japānu, Brazīliju, Vjetnamu.

Pirms garāka ceļojuma apkārt pasaulei Marta pagājušajā gadā nolēma izmēģināt savus spēkus, viena pati dodoties triju nedēļu ceļojumā uz Balkāniem.

Pagājušā gada Lieldienās Sarajevā viņa satika Žanu Nikolā.

Kā Žans Nikolā sāka ceļot?

Savukārt francūzis Žans Nikolā iepriekš strādāja web dizaina jomā Parīzē. Ekonomiskās krīzes laikā viņš pameta savu darbu un devās uz Kanādu, kur nodzīvoja sešus mēnešus.

Pirms tam viņš vispār nemēdza ceļot, tostarp braukt ar riteni.

Viņš ceļoja tikai tāpēc, lai apciemotu savu ģimeni.

Kanādā Žans Nikolā iepazinās ar alternatīva dzīvesveida īstenotājiem, kuri daudz ceļoja. Viņš redzēja, ka ceļošana iespējama jebkurā vecumā, nevis tikai pēc vidusskolas, kad cilvēkam ir aptuveni 20 gadu. Atgriezies Francijā, vīrietis nolēma sākt ceļot, sastopoties un atveroties cilvēkiem. Aizceļojis ar mugursomu plecos uz Angliju, viņš pēc tam iegādājās velosipēdu. Viņš bija noguris no Parīzes sabiedriskā transporta un tajā braucošajiem cilvēkiem sliktā garastāvoklī.

Žans Nikolā sāka braukāt ar velosipēdu un sastapt cilvēkus, līdz saprata, ka arī ceļošana ir iespējama ar riteni.

Tieši savā pirmajā lielajā ceļojumā ar riteni Balkānos Žans Nikolā sastapa Martu.

Pamazām pārliecina Martu par riteņbraukšanu

Jaunie cilvēki kopā pavadīja tikai 48 stundas, bet tad trīs nedēļas sazinājās ar interneta starpniecību. Pēc tam viņi sāka draudzēties nopietnāk.

Iepriekš pāris vienojās, ka viņu attiecības ilgs līdz šā gada februārim, bet tad saprata, ka būtu ļoti skumji šķirties.

Žans Nikolā bija pamazām pārliecinājis Martu, ka braukšana ar velosipēdu ir labs ceļošanas veids. Līdz tam Marta nepārvietojās ar velosipēdu un viņai pat nebija sava riteņa. Tāpēc sākumā viņa nejutās aizrauta ar domu par velobraukšanu kā ceļošanas veidu. Taču laika gaitā viņa pieņēma šo priekšlikumu. Pēdējā mēneša laikā viņi ir pieveikuši vairāk nekā tūkstoš kilometru.

Nevis pārvietoties, bet iepazīties tuvāk

Latvija ir viņu pēdējā ceļojuma trešā valsts. Aprīlī viņi izbrauca no Varšavas un devās uz Polijas ziemeļiem, kur sastapa daudzus Martas draugus, radus un paziņas. Ierodoties Lietuvā, viņi bija plānojuši uzreiz doties uz Viļņu un tad pa taisnāko ceļu uz Rīgu, bet sanāca pabraukāt un iepazīt lietuviešus daudz tuvāk.

Marta saprata, ka ceļojums nenozīmē tikai riteņbraukšanu un pārvietošanos, bet gan ir saistīts ar lēnāku dzīvošanu un cilvēku dzīvesstāstu iepazīšanu.

Viņu mērķis ir atrast pārsteidzošas vietas un iepazīties ar jaukiem cilvēkiem, kuri bieži vien uzņem ceļotājus un pastāsta par savu dzīvi. Patlaban viņi savus novērojumus ieraksta Facebook lapā Rowelovers, bet, iespējams, vēlāk taps grāmata.

Aizpilda tukšumus zināšanās

Izbraukājot Lietuvu un iepazīstoties ar lietuviešiem, viņu dzīvesstāstiem un vēsturi, Mata saprata, ka pirms tam zinājusi ļoti maz par valsti, kas atrodas kaimiņos viņas dzimtenei. Bet Žanam Nikolā trūka zināšanu ne tikai par Lietuvu un Baltijas valstīm, bet arī Poliju, uz kurieni viņš devās vispirms.

Iespējams, Žans Nikolā pat nezināja, ka ir tāda valsts kā Latvija.

Tieši tāpēc viņiem ir ļoti interesanti iepazīties ar Baltijas valstu iedzīvotājiem, ar kuriem poļiem ir līdzīga vēsture un kultūra. Vienlaikus viņi jūtas kā nonākuši eksotiskās vietās, jo ir arī daudz atšķirību. Tādēļ pāris mēdz uzdot daudzus un dažādus (pat pavisam vienkāršus) jautājumus vietējiem iedzīvotājiem par šejienes dzīvi.

Ceļojot pa Poliju, viņi jutās diezgan komfortabli, jo Marta kā poliete varēja sazināties ar visiem sastaptajiem ļaudīm. Arī Lietuvā daudz cilvēku spēja sarunāties poļu valodā. Taču, dodoties uz Latvijas pusi, viņi sastapa arvien vairāk lietuviešu, kuri nerunāja poliski. Tā kā Marta neprot krieviski, viņi mēģināja sazināties angļu valodā. Lielajās pilsētās tā nav problēma, toties reti apdzīvotajās vietās ir grūti atrast cilvēkus, kuri saprastu angliski. Ceļotājiem nākas ar to sadzīvot.

Mācās dzīvot atvērtāk

Marta stāsta, ka Žans Nikolā ir daudz spontānāks nekā viņa. Viņai patīk plānot, un arī iepriekšējos ceļojumos viņa bija saplānojusi katru soli. Taču kopā ar savu franču draugu Marta vairāk ļaujas notikumu plūsmai, nemēģinot visu saplānot. Iepriekš viņi bija plānojuši sasniegt Rīgu 22.maijā, bet, ļaujoties ceļojuma burvībai un nepieturoties pie stingra plāna, viņi Rīgā ieradās tikai 1.jūnijā.

Iepriekš viņi nebija plānojuši braukt uz Kuldīgu, bet tagad viņi ir nolēmuši apmeklēt šo skaisto pilsētiņu.

Tuvākās pāris nedēļas viņi plāno pavadīt Latvijā, izbaudot Kurzemes interesantākās vietas, bet pēc tam doties tālāk uz Igauniju, Somiju, Zviedriju, Norvēģiju, Islandi, Lielbritāniju un Franciju. Bet ir pilnīgi iespējams, ka viņi ceļos daudz lēnāk, nekā bija iepriekš plānots, tāpēc līdz rudenim nepagūs apbraukāt visas iepriekš ieplānotās vietas. Martai kā plānošanas entuziastei dažkārt nākas cīnīties ar paniku, kas rodas no neskaidrības par nākotni, bet Žana Nikolā miers palīdz atslābināties arī viņai.

Kur ņem naudu ceļošanai?

Runājot par ceļošanai nepieciešamajiem līdzekļiem, pāris atklāj, ka tam izmanto gan savus iepriekšējos iekrājumus, gan gadījumu darbos nopelnīto naudu, gan Žana Nikolā saņemtos līdzekļus par projektiem, ko viņš var izdarīt ceļojuma laikā. Tāpat naktsmājas iespējams sarunāt, palīdzot sastaptajiem cilvēkiem dažādos darbos.

Pāris cenšas ceļot diezgan taupīgi, meklējot vietas, kur apmesties bez maksas.

Kā minimumu viņi vēlas vēlas tikai drošu vietu un ūdeni, kurā nomazgāties. Ar pārējiem apstākļiem ceļotāji var samierināties, jo viņi ir apbruņojušies ar telti un maltītes sagatavošanai nepieciešamajiem atribūtiem. Pārtikas produktus viņi cenšas iegādāties lielveikalos, un naudas taupīšanas nolūkos cenšas bieži nedoties uz restorāniem.

Žans Nikolā norāda, ka ir diezgan sarežģīti paredzēt, cik daudz naudas nāksies iztērēt par konkrētās dienas maltīti un naktsmītni, jo apstākļi var būt mainīgi. Marta arī piebilst, ka viņi sāka ceļojumu Polijā, kas ir salīdzinoši lēta valsts, bet turpinājumā viņu ikdienas izmaksas pieaug un pieaugs, jo Ziemeļvalstīs pārtika ir dārgāka nekā Polijā. Bet viņi ir informēti, ka tur iespējams saņemt lielveikalos norakstīto pārtiku.

Ja būs ļoti spiedīgi ar naudas līdzekļiem, pāris ir gatavs arī piestrādāt.

Pāris vēlas parādīt cilvēkiem, ka ceļošana ir iespējama jebkurā vecumā un ikvienam cilvēkam. Arī viņi paši iepriekš nemēdza braukt ar velosipēdu, taču tagad to dara katru dienu. Lai gan dažkārt ceļošana un riteņbraukšana ir sarežģīta un grūta (piemēram, šajā nedēļā, kad bija jāminas 30 grādu karstumā), taču pārsvarā šīs nodarbes ir ļoti aizraujošas un interesantas.