Mūsu slavenie operdziedoņi Egils Siliņš un Aleksandrs Antoņenko spēj būt ne tikai dažādu likteņu plosīti varoņi uz operas skatuves, bet ar pērļainu smalkumu un intīmu siltumu atklāt arī solodziesmu lappuses balsij. Koncertā viņu vīrišķajiem tembriem pievienosies par Latvijā dzimušo itāļu operdīvu dēvētā Alisa Zinovjeva. Soprāns, kura ar izcilību beigusi Romas Santa Cecilia konservatoriju un stažējusies Milānas La Scala akadēmijā, nu jau padsmit gadus dzīvo un savu radošo talantu izkopj Itālijā, sadarbojoties ar visdažādākajiem operteātriem, kā arī dodoties pasaules viesizrādēs. Koncerta skanējumu kuplinās izcilās Latvijas Radio kora balsis un Jūrmalas festivāla orķestris diriģenta Villo Pāna (Vello Pähn) vadībā.

Latviešu komponistu vokālajai mūzikai piemīt īpaša ilgu caurstrāvota lirikas stīga, pārlaicīguma vibrācijas un augstvērtīgas dzejas īstenojums, bet mūsu izcilo operdziedātāju izpildījumā tas vienmēr ir neaizmirstams notikums. Koncertā dzirdēsim gan Andreja Jurjāna spilgto koncertdeju Ačikops un latviešu simfoniskās mūzikas pērli – Jāņa Mediņa Āriju, kurā ar emocionālu siltumu iedzīvināta mums tik tuvā melanholija, kā arī zināmākās lappuses no latviešu solodziesmu pūra. Autoru vidū būs Alfrēds Kalniņš, kura bagātīgajā nacionāla kolorīta iekrāsotajā daiļrades mantojuma klāstā goda vieta ierādīta tieši solodziesmas žanram. Šķiet, ka intīmajā dziesmā Brīnos es it kā spoguļojas romantiskā varoņa liktenīgums. Skanēs tautā iemīļotākā komponista Emīla Dārziņa dziesmas. Gara aristokrāts un izcilais melodiķis, kura likteni apvij traģisma oreols, savās solodziesmās tvēris vispārcilvēciskās vērtības visiem klausītājiem tik tuvā un uzrunājošā valodā. Skanēs arī Antiņa ārija no komponista un dziesminieka Arvīda Žilinska operas «Zelta zirgs» un pacilājošā, svinīgā Andreja Jurjāna kantāte «Tēvijai».

Koncerta otrajā daļā būs veltīta itāļu un franču opermūzikas kaislībām, bel canto mākslas parādei un operetes šarmantajam valdzinājumam. Iespaidīgais Triumfa maršs no operas Aīda, kuru kuplinās izcilās Latvijas Radio kora balsis un epizodes no Pjetro Maskaņji Zemnieka gods, ko uzskata par pirmo itāļu verisma operu. Maskaņji turpinājis mūzikā darīt to, ko itāļi prot vislabāk – dziedāt. Viņam dzied ne tikai cilvēka balss, bet jebkurš instruments, kam pieskaras itāļu komponista spalva. Franču mūziku pārstāvēs Žorža Bizē Karmena. Atcerēsimies, ka šīs operas pirmizrāde šokēja publiku ar brutālo patiesīgumu, nekautrīgo tēla seksapīlu, un nu ir kļuvusi par faktiski populārāko operu pasaulē, kuras lipīgās tēmas var nodungot teju jebkurš planētas iedzīvotājs. Lai gan darbība notiek Seviljā un Karmena ir čigāniete, Bizē nepārspējamo operas mūziku ar spilgtām čigānu un spāņu mūzikas krāsām ir radījis izsmalcinātā un filigrānā franču mērcē. Skanēs arī lappuses no Franča Lehāra un Johana Štrausa operetēm – komiskajām operām, kurās valda deju stihija. Bet noslēgumā – dzirkstošs šampanietis un dzīves mīlestība Dzīru dziesmā no operas Traviata.

No 24. līdz 28. jūlijam ar pieciem krāšņiem koncertiem un īpašu Latvijas simtgadei veltītu programmu Dzintaru koncertzālē norisināsies krāšņākais vasaras notikums – ceturtais «Jūrmalas festivāls». Festivāla goda mākslinieks dziedātājs Aleksandrs Antoņenko kopā ar Latvijā un pasaulē atzītiem māksliniekiem Kristīni Opolais, Kseniju Sidorovu, Egilu Siliņu, Alisu Zinovjevu, pianistiem Osokiniem, Vinetu Sareiku, Daniilu Bulajevu, diriģentu Aināru Rubiķi, Jūrmalas festivāla orķestri un citiem māksliniekiem gādās par neaizmirstamu vasaras muzikālo piedzīvojumu Dzintaru koncertzālē.

_{Biļetes uz Jūrmalas festivāla koncertiem pieejamas visās «Biļešu paradīzes» tirdzniecības vietās un internetā www.bilesuparadize.lv.}