Pagājušajā gadsimtā Cūka ar savu klātbūtni cilvēci ir pagodinājusi astoņas reizes, un lūk, kas no tā ir iznācis…

Tāpat kā visā Eiropā, arī latviešu zemē 1911. gadā valda vien mānīgs miers. Laikā, kad Londonā kronē jauno karali Džordžu V un Parīzi satricina neveiksmīgais atentāts pret premjeru Aristidu Briānu (brīdī, kad politiķis teic runu Francijas asamblejā), bet ķīnieši divdesmit sešus gadus vecā dumpinieka Čan Kai Ši vadībā gāž trīs simtus gadu valdījušo Mandžūru dinastiju, Latvijas pilsoniskā prese žēlojas par "sabiedriskās dzīves tukšumu, seklumu un sastingumu". Cilvēkiem ir apnicis dzīvot mūžīgās "apsardzības" apstākļos, turklāt joprojām turpinās kara tiesas. "Vai maz ir iespējama saprašanās starp Latvijas vietējām tautām?" – retoriski vaicā avīze "Dzimtenes Vēstnesis", bet Veinbergu Friča vadītās konservatīvās "Rīgas Avīzes" uztraucas par latviešu "garīgo kūtrumu", gatavojoties Krievijas Ceturtās valsts domes vēlēšanām. "Krievijas sievietes vienojas petīcijā par tiesībām iestāties universitātēs, bet latviešu jaunavām izglītība joprojām ir par postu," – ir novērojušas "Jaunās Latviešu Avīzes", bet "Rīta Vēstnesis" raksta par "moderno tautu staigāšanu" – latviešu neatlaidīgo izceļošanu uz Sibīriju.

Pasaulei negaidītu sensāciju sagādā mazpazīstamais un psihiski slimais itāliešu mākslinieks Vincents Perudžio, kurš pamanās no Luvras izzagt pašu "Monu Līzu". Beļģu romānists Moriss Meterlinks par "Zilo putnu" saņem Nobela prēmiju literatūrā, bet Montekarlo pirmo reizi startē slavenais rallijs.

"Neglītās andeles" un latvju "sliktie zēni"

Nākamo reizi Cūka ir klāt 1923. gadā – laikā, kad Vācija "bauda" rūgtos sakāves augļus, bet uzvarētājvalstis turpina atkopties pēc asiņainā kara. Gada nogalē nacisti ārdās Minhenes "alus pučā", bet Eiropas dienvidos asinsizliešana starp turkiem un grieķiem beidzas ar turku uzvaru un šausmīgo grieķu slaktiņu Smirnā. Saskaņā ar Lozannas mieru izveido Turcijas Republiku, par kuras pirmo prezidentu kļūst Turcijas modernizētājs un "eiropeizētājs" Kemals Mustafa Ataturks. No padomijas emigrē filozofs Sergejs Bulgakovs, bet ASV pēc kārtējā politiskā skandāla negaidīti aizsaulē aiziet prezidents Vorens Hārdings. Viņa vietā nāk Kalvins Kulridžs, un ASV Augstākā tiesa aizliedz kukluksklana organizāciju, kas nežēlīgi plosās valsts dienvidu štatos.

Latvija šajā laikā ievieš stabilu valūtu – latu, kā arī iegūst jaunu – no pilsoniskajām aprindām nākušā bezpartijiskā kandidāta Jāņa Pauļuka – Ministru kabinetu. Presē izskan eksistenciāli smagais jautājums: "Cik gan daudz vēl jāstrādā, lai visiem būtu gana?" Atbilde uz to gan nav diez cik optimistiska: "Naudiņas daudziem Latvijā ir diezgan, bet kas tev viņu dos…" Varbūt tāpēc joprojām turpinās latviešu izceļošana uz Vārpas koloniju Brazīlijā? 1923. gadā ir neparasti silta ziema, tomēr temperatūru vēl vairāk uzkarsē kaislības saistībā ar gaidāmajām "valsts noziedznieku prāvām", kuru centrā būs trīs "sliktie zēni" – neveiksmīgais Ministru prezidents no "vācu žēlastības" Andrievs Niedra, kā arī viņa kolēģi Teodors Vankins un Jānis Ansbergs. "Neglītā andele", "Liels nacionāls zaudējums" – ar šādiem apzīmējumiem laikraksts "Latvis" apzīmē Jēkaba baznīcas nodošanu katoļiem, kas notiek saskaņā ar Latvijas konkordātu ar Vatikānu. Šī valdības rīcība izraisa tik aktīvas diskusijas, ka norisinās Latvijas vēsturē pirmais referendums (gan nesekmīgi, jo pietrūkst balsu). Sašutumu raisa arī vācu minoritātes pretdarbība Rīgas ielu pārdēvēšanai – it sevišķi ierosinājums to nosaukumus izlikt trīs valodās. Šajā sakarā presē izskan likumsakarīgs jautājums: "Vai tiešām ģenerālis Todlēbens bija latvietis?"

"Vairosimies Latvijai!"

1935. gadā "Koka Cūka" atnāk līdz ar zemestrīci Indijā, kas aiznes 50 tūkstošu cilvēku dzīvības, britu inženieris Roberts Votsons-Vats izdomā pirmo radaru, bet Eiropas sabiedrības uzmanības centrā ir satraucošie notikumi Hitlera Vācijā, kur jau pasludināta vispārējā karaklausība. Staļiniskajā Krievijā sākas Zinovjeva – Kameņeva "antipartijiskā grupējuma" paraugprāva, bet katoļu baznīca kanonizē 16. gadsimta utopistu un mocekli Tomasu Moru. Pasaulē ar skaļu brēcienu ierodas nākamais rokenrola karalis Elviss Preslijs. Amerikāņu dzīvē ienāk jaunā obligātā sociālās apdrošināšanas sistēma, bet Ņujorkas biržas brokeris Bils Vilsons, noguris vienatnē cīnīties pret "zaļo pūķi", dibina "Anonīmo alkoholiķu" biedrību.

"Politiskais stāvoklis Latvijā ir drošs un stabils. Jaunā, 15. maija brīnuma apspīdētā Latvija iet savu slavas ceļu," – tik patētiski Latvijā iesākas jaunais, 1935. gads. 18. novembrī Rīgas centrā kā brīvības un valstiskās neatkarības simbolu atklāj Brīvības pieminekli, un Latvija ar saviem rūpniecības ražojumiem piedalās Briseles starptautiskajā izstādē. Sabiedrību satrauc demogrāfiskā situācija, jo tas ir "mūsu tautas dzīvības jautājums". Izskan ideja, ka vajadzētu ieviest bezbērnu un vecpuišu nodokli un nodrošināt iespēju arī tēviem saņemt bērnu kopšanas brīvdienas. Latviešu jaunatne toties iepazīstas ar "aizliegtās literatūras sarakstu", kurā centrālo vietu ieņem "nezāles mūsu grāmatu tirgū" – Kurts-Māleres "mīlas tvana apreibinātie" romāni.

No "Kalašņikova" līdz "zaļajiem cilvēciņiem"

1947. gadā pasaule uzzina par britu princeses Elizabetes laulībām ar lordu Mauntbatenu un ar interesi seko līdzi nenogurdināmā norvēģa Tūra Heijerdāla ceļojumam ar plostu "Kon – Tiki". Tikmēr politiskā situācija ir tālu no idilles – Indija iegūst neatkarību, bet ANO Ģenerālā asambleja pasludina Palestīnas sadali divās neatkarīgās – ebreju un arābu – valstīs, kas ir tikai sākums asiņainajiem un nebeidzamajiem konfliktiem. Pablo Pikaso uzglezno savu simbolisko miera balodi, bet ASV valsts sekretārs Džordžs Māršals Hārvarda universitātē paziņo par vērienīgo pēckara Eiropas atjaunotnes plānu. Pasaule uzzina par "Nāves jūras tīstokļiem", toties krievu izgudrotājs Mihails Kalašņikovs rada automātu "AK – 47". Amerikāņu pilots un biznesmenis Kennets Arnolds atklātībā ierunājas par paša novērotajiem "dīvainajiem diskveida lidojošajiem objektiem", vēl pat nenojaušot, ka pasaulē drīz sāksies visīstākais NLO un "zaļo cilvēciņu""bums".

Padomju okupētajā Latvijā tauta "obligāti brīvprātīgā kārtā" ir spiesta piedalīties kārtējās vēlēšanās. Avīze "Cīņa" kā īpašu atdarināšanas cienīgu paraugu min balsotāju "savlaicīgu" ierašanos vēlēšanu iecirknī jau divos naktī. Februārī pa Rīgas ielām maršrutā Viesturdārzs – Ģertrūdes ielas dzelzceļa pārbrauktuve sāk kursēt pirmais trolejbuss, top filma "Mājup ar uzvaru", bet Rīgā ar lielu pompu apbērē sarkano partizānu komandieri Otomāru Oškalnu.

Toties Atlantijas okeāna viņā krastā Baltijas valstu sūtņi ANO iesniedz memorandu, kurā vēršas pret PSRS virskundzību Baltijā. Šī uzdrīkstēšanās tomēr paliek bez rezultātiem, jo PSRS izmanto savas veto tiesības ANO Drošības padomē.

"Atkušņa" šķietamība

1959. gads atnāk ar vēsti par Fidela Kastro vadīto dumpinieku uzvaru Kubā un nacionālkomunistu vajāšanām Latvijā. Eduardu Berklavu atbrīvo no visiem amatiem un izsūta uz Vladimiru. Pasaule sajūsminās par Federiko Fellīni filmu "Saldā dzīve", bet īstu sensāciju rada padomju līdera Ņikitas Hruščova nodoms "draudzīgā vizītē" apmeklēt ASV. Hruščovs gan satiekas ar Eizenhaueru Kempdeividas rezidencē, tomēr "drošības apsvērumu dēļ" labāk atturas no Disnejlendas apmeklējuma. Ņujorkā atklāj padomju zinātnes, tehnikas un kultūras izstādi, bet nesalīdzināmi lielāku ažiotāžu izsauc līdzīga amerikāņu izstāde PSRS. Šķietamību, ka "aukstā kara ledus" ir sācis kust, itin drīz kliedē satraucošie notikumi gaisa zonā starp Austrumu un Rietumberlīni, kad padomju iznīcinātāji apšauda amerikāņu lidmašīnu. Starp abām lielvalstīm sākas arī "kosmisko zvēriņu" sacensība. Tajā no PSRS puses piedalās divi sunīši, bet no ASV – divi pērtiķīši. Savukārt rīdzinieki šajā laikā aizsāk Dzejas dienu tradīciju, bet Daugavmalā paceļas piemineklis 1905. gada cīnītājiem.

Nākamo reizi Cūka ar savu atgriešanos pasauli aplaimo 1971. gadā, kad ASV ir spiestas uzsākt sava karaspēka izvešanu no Dienvidvjetnamas. Laikā, kad Eiropa sajūsminās par Lukīno Viskonti filmu "Nāve Venēcijā", Brodveju satricina Endrjū Loida Vēbera rokopera "Jēzus Kristus Superzvaigzne". Šveicieši beidzot nolemj, ka arī sievietēm ir tiesības balsot, bet PSRS pilsoņi uzzina, ka viņu valstī ir "uzcelts""attīstītais sociālisms". Vara ir spiesta pieļaut ebreju emigrāciju no PSRS uz Izraēlu – jau pirmā gada laikā vien valsti pamet 15 tūkstoši cilvēku. Starp Brežņeva režīma skaļajām deklarācijām vietu tomēr neatrod vēsts par šausmīgo traģēdiju ar padomju orbitālo staciju "Sojuz-11" (tās sastāvā bija kosmonauti Georgijs Dobrovoļskis, Vladislavs Volkovs un Viktors Pacajevs), kurai, atgriežoties uz Zemes, lidaparāts pēkšņi dehermetizējās.

"Virtuālās realitātes" ērā ieejot

"Es ticu, ka šis laiks izgaisīs kā ļauns murgs. Tas dod man spēku šeit stāvēt un elpot," šie vārdi no notiesātā latviešu brīvības cīnītāja Gunāra Astras mutes 1983. gada 15. decembrī izskan kā ticības apliecinājums. Seko spriedums – septiņi gadi padomju lēģeros. PSRS sākas "Andropova" ēra, kas iezīmējas ar "liekēžu" tvarstīšanu ielās. Tomēr šņabis – "andropovka" – ir kļuvis lētāks. Šis gads ir nemierīgs arī visā pasaulē, jo terora aktā Beirūtas lidostā iet bojā 241 amerikāņu desantnieks, bet debesīs virs Sahalīnas padomju iznīcinātājs notriec Dienvidkorejas lidmašīnu "Boeing 747" ar 269 pasažieriem. ASV prezidents Ronalds Reigans nosauc PSRS par "ļaunuma impēriju", iniciējot "zvaigžņu karu" programmu. Abas lielvalstis sāk šausminošu bruņošanās sacensību. Pateicoties amerikāņu programmētājam Džeromam Lenjē, pasaule iepazīstas ar jēdzienu "virtuālā realitāte", bet poļu "Solidaritātes" līderis Lehs Valensa iegūst Nobela miera prēmiju.

Cūka atkal ir klāt 1995. gadā, kad atjaunotās Latvijas pilsoņi ievēl sesto Saeimu, seko līdzi alpīnistu Imanta Zaula un Teodora Ķirša panākumiem pasaulē augstākās virsotnes – Everesta – iekarošanā, kā arī priecājas par valsts uzņemšanu Eiropas Padomē. Vārti uz ilgoto Eiropas Savienību nu ir vaļā, tomēr pašiem trūkst vienotības. Pēc Ziedoņa Čevera un Māra Grīnblata neveiksmīgajiem mēģinājumiem Latvija tā arī paliek bez jaunā Ministru kabineta, līdz tā veidošanu Valsts prezidents Guntis Ulmanis uztic Andrim Šķēlem – vīram, kurš līdz šim "ar partijām darīšanās nebija ielaidies". Zīgeristu izmet no Saeimas, beidzot notiesā Alfonu Noviku un Alfrēdu Rubiku, tomēr valsti satricina nepieredzēta banku krīze, kuras gaitā licences atņem 15 bankām. Tās kulminācija pienāk 22. maijā, kad aptur bankas "Baltija" darbību. Gada sākums iezīmējas ar karadarbību un milzu cilvēku upuriem Čečenijas galvaspilsētā Groznijā, bet beigas – ar asinsizliešanu Gudermesā. Rīgā spridzina ebreju sinagogu, ASV satricina terora akts Oklahomsitijā, bet "Augstākās patiesības" sekta Japānas metro izplata zarīna gāzi...

Tā vien šķiet, ka Cūka nekad nav sevišķi centusies attaisnot mierīgas un omulīgas būtnes reputāciju. Tomēr no mums pašiem jau vien ir atkarīgs, vai šo gadu nodzīvosim rozā toņos....

***

1911 – norvēģu ceļotājam Roaldam Amundsenam izdodas sasniegt Dienvidpolu, tikai par 33 dienām apsteidzot angļu ekspedīciju Roberta Skota vadībā

1923 – vairāk nekā astoņas balles stipra zemestrīce sagrauj Japānas pilsētu Jokohamu, paņemot līdzi 200 tūkstošu cilvēku dzīvības

1935 – franču okeāna laineris "Normandija" uzstāda rekordu, nobraucot attālumu no Nantes līdz Ņujorkai četrās dienās, trīs stundās un 14 minūtēs.

1947 – ASV kompānijas "AT&T" speciālisti izgudro pašu pirmo mobilo telefonu, bet šis jaunums negūst atsaucību līdz pat 80. gadu vidum

1959 – Šveices pilsoņi referendumā nobalso pret vēlēšanu tiesību piešķiršanu sievietēm

1971 – Trīs jauni zinātnieki Bobs Noiss, Endijs Grouvs un Gordons Mūrs no Kalifornijas kompānijas "Intel" izgudro pirmo mikroprocesoru Intel 4004. APRANET tīkls apvieno jau … 15 datorus

1983 – Āfrikā plosās pasaules vēsturē postošākais bads, kas uz nāves sliekšņa noved 150 miljonus cilvēku

1995 – britu vecākās bankas "Baring" mākleris Niks Līsons savai bankai pamanās radīt zaudējumus miljarda dolāru apmērā, par to saņemot sešarpus gadus cietumsoda.