Izmanto izdevību

Rīgas Starptautiskā kino festivāla producente un idejas autore Aija Bērziņa saka, ka «viennozīmīgi var apgalvot, ka ar uzviju ir īstenojusies Latvijas kino profesionāļu vairāk nekā gada garumā lolotā ideja izmantot Eiropas Kinoakadēmijas balvu pasniegšanas ceremoniju Rīgā kā izdevību pasauli iepazīstināt ar vietējās kino industrijas sasniegumiem».

«Man prieks, ka pirmais Rīgas Starptautiskais kinofestivāls notika laikā, kad Latvijas galvaspilsētai bija pievērsta pastiprināta kino nozares žurnālistu, producentu un citu kino profesionāļu uzmanība. Festivāla laikā bija redzami ne vien pēdējo gadu Latvijas spēcīgākie kino darbi, bet notika arī plaša industrijas programma «Riga Meetings», par ko parūpējās Nacionālais kino centrs,» stāsta Bērziņa.

Pirmais Rīgas Starptautiskais kinofestivāls, kas notika tieši pirms «Eiropas Oskaru» pasniegšanas ceremonijas - no 2. decembra līdz 12. decembrim -, atspoguļots arī prestižos ārvalstu kino industrijas medijos. Ietekmīgais «Screendaily.com» RIFF raksturo kā latviešu mēģinājumu atjaunot starptautiska kino festivāla klātbūtni pēc iecienītā kino foruma «Arsenāls» gala. Turklāt īpaša uzmanība rakstā pievērsta arī RIFF gaitā notikušā nacionālā filmu festivāla «Lielais Kristaps» visvairāk apbalvotajām filmām - Jāņa Norda «Mammu, es tevi mīlu» un Jura Kursieša «Modris». Rakstā izvērsti aprakstīta arī Nacionālā kino centra organizētā «Riga Meetings» programma un filmu festivāla «2Annas» pienesums RIFF saturā - «European Script Meeting» topošie filmu projekti.

Savukārt «Cineuropa.org» vairāk pievērsies tieši latviešu filmām un nacionālā filmu festivāla «Lielais Kristaps» laureātiem. Izceļot arī RIFF goda viešņas, aktrises un režisores Līvas Ulmanes klātbūtni ceremonijā, viņai pasniedzot balvu par mūža ieguldījumu kino radošajam tandēmam Ivaram un Maijai Seleckiem.

Latvijas kinoindustrija attīstās ar skatu uz Rietumiem

Par Latvijas kinoindustriju raksta arī «Hollywoodreporter.com» rakstā «Nelielās Latvijas kinoindustrija attīstās ar skatu uz Rietumiem», uzsverot, ka Rīga, kas šogad ir gan Eiropas kultūras galvaspilsēta, gan Eiropas Kinoakadēmijas balvu pasniegšanas ceremonijas vieta, stiprina vietējās kino nozares saites ar Rietumeiropu. Rakstā pieminēts RIFF, kas 10 dienu garumā pirms EFA ceremonijas izrāda arī latviešu filmas starptautiskās preses un industrijas pārstāvjiem, un «Riga Meetings», kas ārvalstu producentiem izceļ priekšrocības filmēšanai Latvijā.

«Tomēr RIFF nav tapis tikai ar mērķi atbalstīt Latvijas kino industriju, no tā daudz guvis arī skatītājs - man ir patiess gandarījums par plašo un daudzpusīgo filmu programmu, kādu spējām piedāvāt,» apgalvo RIFF direktore Sonora Broka. «Tāpat priecē iespēja RIFF gaitā turpināt savulaik jau veiksmīgi aizsākto bērnu filmu festivāla tradīciju Rīgā, nodrošinot kvalitatīvu un konkurētspējīgu alternatīvu Holivudas piedāvājumam,» teic Broka.

Spēcīga dokumentālo filmu programma

Uz Rīgu šogad izdevies atvest arī ļoti spēcīgu dokumentālo filmu programmu «Artdocfest/Riga» sadarbībā ar neatkarīgo Krievijas dokumentālā autorkino festivālu «Artdocfest». Skatītājiem bijusi iespēja arī redzēt aktuālā Eiropas kino programmu, kas veidota no Eiropas Kinoakadēmijas balvai atlasītajām filmām. Kā būtisks papildinājums RIFF filmu programmai bija iespēja tikties ar vairāku filmu režisoriem un veidotājiem, gūstot papildu priekšstatu par filmu ieceri, veidošanas procesu. Diskusijas pēc «Artdocfest/Riga» rādītajām filmām nereti bijušas «tik karstas», ka nācies novēloti sākt nākamo kino seansu, stāsta RIFF direktore.

Skatītāju apmeklētākās filmas bez pārsteigumiem bijušas tieši no vakara filmu programmas. Absolūts favorīts kino «Splendid Palace» bija Roja Andersona eksistenciālās komiskās triloģijas noslēdzošā daļa «Balodis sēdēja uz zara pārdomās par eksistenci». Savukārt «Kino Citadele» skatītāji visvairāk vēlējušies noskatīties kanādiešu jaunā kino ģēnija Ksavjē Dolana filmu «Māmiņa», bet kinoteātra «K.Suns» apmeklētāju lielākā interese bijusi par Vitālija Manska dokumentālo filmu «Caurule».

Milzīgu atsaucību guvusi arī Miroslava Slabošpitskija «Cilts», šis kino stāsts par kurlmēma pusaudža cīņu, lai iejustos vienaudžu vidū, saņēma arī Eiropas Kinoakadēmijas balvu kā gada jaunatklājums Eiropas kino. Visi filmas seansi tikuši gandrīz pilnībā izpirkti, turklāt aculiecinieki vēsta, ka lielākā daļa skatītāju pirms un pēc filmas sarunājušies zīmju valodā.