Viena grāmata, kas jāizlasa par Nīči (17)

TVNET
CopyDraugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: publicitātes

Izdevniecība "Dienas Grāmata" laidusi klajā Rīdigera Safranska (Rüdiger Safranski) sarakstīto un Jāņa Krūmiņa tulkoto grāmatu "Nīče. Viņa domāšanas biogrāfija", informē izdevniecībā.

Neviens cits modernais filosofs nav izrādījies tik ietekmīgs kā Nīče, nedz arī ticis tik neatlaidīgi pārprasts. Šī fundamentālā jaunā biogrāfija atklāj patiešām dižā filosofa sarežģīto dzīves un domāšanas ceļu.

Viena grāmata, kas jāizlasa par Nīči

"Ja dzīvē esat nolēmis izlasīt tikai vienu grāmatu par Nīči, tad šī būs vispiemērotākā,"

raksta "The Glasgow Herald".

Sekodams Frīdriha Vilhema Nīčes (1844―1900) paša sludinātajam "dzīve ir domāšanas dēļ veicams eksperiments", Rīdigers Safranskis, kura spalvai pieder arī Heidegera un Šopenhauera biogrāfijas, piedāvā kritisku Nīčes filosofijas pārvērtēšanu, pētot viņa dzīves un darba krustpunktu un izmēģinot to, ko Nīče uzskatīja par vissvarīgāko cilvēka uzdevumu ― kļūt par "tās iekšējās pasaules, kas saucas "cilvēks", dēkaini un apceļotāju".

Veicot asredzīgu Nīčes sarežģītāko tekstu analīzi, Safranskis patur prātā kopējās Nīčes domāšanas iezīmes, citējot vēstules, dienasgrāmatas, pierakstu burtnīcas un fragmentus no darbiem, - katra šīs analīzes šķautne atklāj unikālu šīs daudznozīmīgās personības portretējumu.

Safranskis pēta Nīčes filosofijas saknes

"Nīče. Viņa domāšanas biogrāfija"
"Nīče. Viņa domāšanas biogrāfija" Foto: publicitātes

Taču Safranskis līdzjūtīgi un cieņpilni pievēršas arī Nīčem-cilvēkam. Viņš analizē vērā ņemamas pretrunas un ķildas, kas ieskauj Nīčes mūža nogali un tajā paveikto. Bez ievērības netiek atstāta arī filosofa mainīgā izvēle ziedoties mākslai un zinātnei, viņa galējība un upuris. Safranskis apraksta Nīčes cīņu ar intimitāti un seksualitāti, kā arī pēdējo traģisko iegrimšanu ārprātā. Grāmatas beigās autors pievēršas noslēpumainā filosofa domāšanas turpinājumam, stāstot, kādas acīm redzamas pēdas tā atstājusi mūsdienas Eiropas filosofijā.

Izmantodams Nīčes paša formulējumus ― par dzīves un filosofijas krustpunktu, par bargas paškritikas nepieciešamību un visbeidzot par neizzināmā milzīgumu ― Safranskis uzbur tā filosofa prātu, kuram pietika drosmes paziņot:

"Beidzot mūsu kuģi atkal drīkst doties ceļā, doties pretī jebkurām briesmām, izzinošajam atkal ir atļauts uzdrīkstēties jebko, jūra, m ū s u jūra atkal ir vaļā, varbūt nekad vēl nav bijis tik "atklātas jūras"."

Rīdigers Safranskis
Rīdigers Safranskis Foto: publicitātes
"Kodolīgi un īsi, atbilstoši Nīčes domāšanas veidam, Safranskis rada godīgu ieskatu Nīčes uzskatos un izjūtās."


"Spectator".

"Eleganta un pievilcīga grāmata [un] veiksmīga Nīčes pārvērtēšana. [..] Safranskis ir viens no spožākajiem un daiļrunīgākajiem rakstniekiem."
"Berliner Zeitung".

"Safranska radītā Nīčes visaptverošs spēks slēpjas perfektā analītiskā un sintētiskā vērojumā. Citiem vārdiem ― autors veikli atsedz Nīčes filosofijas konceptus, padarot tos saprotamus par nezinošam lasītājam, un aizstāj tos ar plašāku 19. gadsimta Eiropas kultūras rāmi. Un vēl vairāk – šajā sajaukumā nereti ielaužas trešais vēstījuma balsts ― Safranskis izseko nozīmīgu konceptu (varasgriba, mūžīgā atgriešanās, pārcilvēks) attīstību Nīčes domāšanā, sākot ar brīdi, kad tie pirmoreiz parādījušies kādā viņa darbā. Šī trīspusējā pieeja — analītika, sintēze un ģenētika — palīdz radīt daudz pilnīgāku Nīčes portretu nekā vairumā pētījumu."
Šons Airtons, Misūri-Kolumbijas Universitāte.

Rīdigers Safranskis

Rīdigers Safranskis, Dr. phil., ir dzimis 1945. gadā Rotveilā/Virtembergā. Par saviem darbiem, kas tulkoti 26 valodās, viņš ir saņēmis Frīdriha Merkera prēmiju esejistiem (1995), Maincas Akadēmijas dāvāto Vilhelma Heinzes medaļu (1996), Ernsta Roberta Kurciusa prēmiju esistikā (1998) un 2000. gadā arī Saksijas-Anhaltes piešķirto Frīdriha Nīčes prēmiju. Hansera apgādā ir izdotas arī R. Safranska grāmatas "E.T.A. Hofmanis" (1984), "Šopenhauers" (1987), "Cik patiesības vajag cilvēkam?" (1990), "Meistars no Vācijas. Heidegers un viņa laiks" (1994) un "Ļaunums, jeb Brīvības drāma (1997).

No vācu valodas tulkojis Jānis Krūmiņš.

Tulkojums tapis ar Gētes institūta (Goethe-Institut) atbalstu.

Komentāri (17)CopyDraugiem X Whatsapp

Nepalaid garām!

Uz augšu