Šodienas redaktors:
Krista Garanča

Kloni, klēpja cūkas... Kā nākotni filmās redz kinorežisori? (26)

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Raksta foto
Foto: publicitātes

Ja tuvāka vai tālāka nākotne būs tāda, kādu to savās filmās iztēlojušies daži Holivudas kinorežisori, mūs sagaida dažādi pārsteigumi! Par godu kārtējai gadu mijai - laipni lūgts nākotnē!

Sala (The Island, 2005)

Raksta foto
Foto: publicitātes

2019. gadā par pieciem miljoniem dolāru būs iespējams iegādāties savu klonu, ko varēs izmantot ķermeņa apgreidošanai, piemēram, ja pārstās darboties kāda niere vai būs jāpārstāda aknas. Turklāt zinātne būs tik attīstījusies, ka klonu varēsi iegādāties jau pieaugušu līdz tavam vecumam. Šādi kloni gan iesākumā būs pieejami tikai sabiedrības elitei. Kloni būs 100% līdzvērtīgi cilvēkiem, tādēļ paņemt no tā kādu detaļu nozīmēs to nogalināt. Šā iemesla dēļ reklāmas "Iegādājies savu klonu!" mēs nekur neredzēsim. Lielākā daļa iedzīvotāju nemaz nezinās, ka medicīna ir tik tālu attīstījusies. Tas, protams, liek mums, kā lieliem sazvērestības teoriju piekritējiem, aizdomāties, ka, iespējams, šādi kloni jau tiek "ražoti" mūsdienās. Un, kas zina,

varbūt dažs labs rokmūziķis vai aktieris, kas ikdienā piekopj visai neveselīgu dzīvesveidu, tik ilgi izvilcis tikai tāpēc, ka ir iegādājies klonu?

Atgriežoties pie filmas, attīstījušās būs arī tehnoloģijas. Automašīnas būs mainījušās tikai dizainiski, bet dzelzceļš un motocikli gan būs piedzīvojuši visai lielas pārmaiņas. Dzelzceļš par tādu varēs saukties tikai nosacīti, jo vilcieniem vairs nebūs vajadzīgas sliedes – tie pārvietosies pārdesmit centimetrus virs zemes, kāda līdz šim neatklāta spēka vadīti. Līdzīgi arī ar motocikliem – tie vairāk izskatīsies pēc nelieliem lidaparātiem. Kopumā dzīve tiem, kas nebūs kloni un kam nedraudēs pēkšņa nogalināšana, būs visai laba – joprojām bāros varēs iegādāties šņabi un kioskos nopirkt žurnālus arī drukātā versijā.

Ceļš (The Road, 2009)

Raksta foto
Foto: publicitātes

Filmā, kas uzņemta pēc Kormaka Makārtija grāmatas "Ceļš" motīviem, nākotne rādās visai tumšās krāsās. Tā arī nevienā brīdī netiek pateikts, kurš gads tiek attēlots, bet visi notikumi tiek rēķināti kā pirms un pēc lielās katastrofas. Kas būs šī lielā katastrofa, tā arī nav zināms, bet ir skaidrs tas, kas notiks pēc tās. Sauli aizsegs milzīgs putekļu mākonis, tāpēc uz Zemes iestāsies mūžīgā ziema un aukstums. Lielākā daļa pasaules iedzīvotāju aizies bojā jau katastrofas brīdī, bet pārējie cīnīsies par izdzīvošanu. Kad tiks iztukšoti veikalu krājumi, neatliks nekas cits, kā pievērsties kanibālismam un pārtikt no citiem cilvēkiem. Problēma gan būs šos cilvēkus atrast. Arī prieki, ja kādu izdosies nomedīt, nemaz nebūs tik lieli, jo nomedītais, visticamāk, tik un tā būs izkāmējis.

Misters Neviens (Mr. Nobody, 2009)

Raksta foto
Foto: publicitātes

Beļģu režisors Žako van Dormels filmā "Misters Neviens" uz brīdi ļauj ieskatīties arī savā versijā par to, kāda pasaule izskatīsies 2092. gadā. Viss būs vēl vairāk datorizēts, mājas būs kļuvušas augstākas, automašīnas ātrākas un cilvēki – nemirstīgi. Uz pasaules būs palicis tikai viens cilvēks, kurš kaut kādā veidā nebūs ieguvis nemirstību, un visi pārējie uz viņa nāvi noskatīsies televīzijas tiešraides šovā, ko projicēs uz visām iespējamām vietām pilsētās. Televīzijas diktoriem vairs nebūs nepieciešams mikrofonus turēt rokās vai klipināt pie krāsainā apģērba (kas tai laikā būs modē tāpat kā vienkārši balts apģērbs), tie tiks iestrādāti vaigā. Modē būs noklāt seju ar tetovējumiem. Bet, līdzīgi kā mūsdienās mazi sunīši, topā būs klēpja cūkas... Ja būs pavisam garlaicīgi, ar liftam līdzīgu ierīci varēs aizbraukt līdz Marsam, kurš arī tajā laikā būs apdzīvots. Lai braucienā kavētu laiku, pa ceļam līdzi varēs paņemt avīzes lapu, kur informācija visu laiku mainīsies – tātad lasāmā neaptrūksies līdz ceļojuma galamērķim.

Vampīru pasaule (Daybreakers, 2009)

Raksta foto
Foto: publicitātes

Ja nākotne izvērtīsies tāda kā filmā "Vampīru pasaule", 2019. gadā uz pasaules būs palikuši vairs tikai 5% cilvēku. Kas būs noticis ar pārējiem? Kā jau filmas nosaukums saka priekšā – pārējie kaut kādā veidā būs pārvērtušies par vampīriem. Asinis tajā laikā būs deficīta prece, tāpēc vampīri veiks pētījumus, lai atrastu asiņu aizstājēju, un, protams, eksperimentēs ar tiem dažiem nelaimīgajiem cilvēkiem, ko spēs atrast. Ikdienu vampīriem bojās arī tie kolēģi, kas nebūs tikuši pie asinīm, jo tad tie pārvērtīsies par tādiem kā milzu sikspārņiem, kuri nesmādēs iekosties arī pašos vampīros. Pasaule līdz tam laikam īpaši mainījusies nebūs, vienīgās ievērības cienīgās pārmaiņas būs pazemē izbūvētie ceļi, lai vampīri, saules netraucēti (tās stari vampīriem būs letāli), varētu pārvietoties no mājas uz māju arī pa dienu. Arī automašīnās būs dienas un nakts režīms. Nakts režīms, kuru izmantojot mašīnu varēs vadīt arī pa dienu, logus padarīs necaurspīdīgus, un šoferis varēs pārredzēt ceļu tikai monitoros.

Atpakaļ nākotnē 2 (Back to the future: Part II, 1989)

Raksta foto
Foto: publicitātes

Roberta Zemeka filma "Atpakaļ nākotnē 2" parāda, kāds varētu izskatīties salīdzinoši netālais 2015. gads. Mūsu zinātniekiem un inženieriem vēl ir palikuši tikai pāris gadu, lai radītu automašīnas, kas spēj arī lidot, kā tas ir šai filmā. Ja viss notiks, kā paredzēts lentē, drīzumā kafejnīcās pasūtījumus pieņems roboti. Mazliet jāpamainās arī apģērbam. Visādi citādi tam jāizskatās apmēram tādam kā mūsdienās, bet vēl tam jābūt funkcijai, kas apģērbu spēj pielāgot vajadzīgajam izmēram. Jā, un vēl tam jāprot paziņot elementāras frāzes, kā jau pieminētā izmēra pielāgošana vai fakts, ka tas ir izžuvis. Pavisam drīz par modes kliedzienu vajadzētu kļūt arī jauna tipa skrituļdēļiem – tādiem, kam vairs nav vajadzīgi riteņi.

2012 (2012, 2009)

Raksta foto
Foto: publicitātes

Visi, kas kaut ko dzirdējuši par maiju kalendāru, droši vien būs arī dzirdējuši, kas ar pasauli notiks 2012. gadā. Ja nē, garais stāsts īsumā – pasaule 2012. gadā ies bojā. Iespējamo pasaules galu filmā "2012" ar iespaidīgiem specefektiem atainojis apokaliptisko filmu režisors Rolands Emerihs. Jau nākamgad, 2011. gadā, no muzejiem pamazām tiks izvākti nozīmīgākie mākslas darbi un nogādāti drošā vietā Tibetas kalnos. Lai mēs neko nenojaustu, oriģinālie mākslas priekšmeti tiks aizstāti ar kopijām. Tikmēr slepus arī tiks izvēlēti apmēram 400 tūkstoši cilvēku, kuriem tiks dāvātas brīvbiļetes uz milzu kuģiem, ar kuru palīdzību plānots kaut kādu dzīvību uz Zemes tomēr izvilkt. Nedaudz lielākas cerības izdzīvot būs arī tiem, kam kontā atradīsies lieks miljards eiro. Tieši tik maksās viena biļete, lai patvertos uz lielā kuģa. Kad pienāks 2012. gada nogale, sāksies īstā ballīte – milzu plūdi, meteorīti, zemestrīces un visas pārējās dabas kataklizmas vienlaicīgi.

Īpašais ziņojums (Minority Report, 2002)

Raksta foto
Foto: publicitātes

Stīvena Spīlberga filma "Īpašais ziņojums" mums piedāvā ielūkoties 2054. gadā. Ja viss notiks tā, kā paredzēts šai filmā, mūs sagaida ceļi, kas paši pārvietojas. Ar automašīnām varēsim pārvietoties arī vertikāli pa daudzstāvu māju sienām. Neilgi pirms 2054. gada mūsu dzīves drošākas padarīs jauna policijai pieejama tehnoloģija – likuma sargi noziegumu varēs paredzēt jau kādu laiku pirms tā izdarīšanas. Tātad noziegums nemaz netiks izdarīts, jo vainīgais tiks sašņorēts jau iepriekš.

Datori neko daudz citādāki nebūs, ja vien neskaita to, ka tiks piedāvāta attēla projekcija. Mazliet interesantāka tehnoloģija būs pieejama jau pieminētajiem noziegumu paredzētājiem. Viņiem, lai orientētos plānotajās bandītu darbībās, nāksies vicināties ar rokām. Tehnoloģijas veidotājiem tas droši vien būs licies visērtākais veids, kā pārvaldīt noziedznieku domas videoprojekcijā, bet no malas tas aizvien izskatīsies smieklīgi. Populāras atkal būs kļuvušas raķešsomas, kādas tika izgudrotas jau iepriekšējā gadsimta 60. gados (tāda tika izmantota arī 1984. gada olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā Losandželosā). 2054. gadā ar tādām pārvietosies policisti.

Logana skrējiens (Logan’s Run, 1976)

Raksta foto
Foto: publicitātes

Maikla Andersona filma "Logana skrējiens" aizved uz 23. gadsimta beigām. Iepriekšējos divos gadsimtos piedzīvots karš, pārapdzīvotība un piesārņojums, un dzīvi palikušie nu dzīvo pilsētās, kas apvilktas ar kupolu. Cilvēkiem, kas dzīvos 2200. gados, rokās būs iemontēts kristāla nieciņš, kas, mainoties cilvēka vecumam, mainīs krāsu. Ja roka sāks mirgot sarkanā krāsā, tas nozīmēs, ka beigas klāt – jāreģistrējas speciālā iestādē, kas centīsies parūpēties, lai cilvēks no jauna pārdzimst. Tas tomēr nebūs īpaši populāri, tāpēc daži centīsies no reinkarnācijas procesa izmukt, bet speciālā policija viņus tvarstīs. 23. gadsimts piedāvās arī pāris labumus. Būs pieejams teleports, pa kuru varēs pasūtīt seksa partnerus. Tiesa, viņai (pieņemot, ka tiek izsaukta meitene) būs tiesības izlemt, vai beigu beigās pārgulēt ar savu pasūtītāju. Starp cilvēkiem būs iedzīvojušies arī roboti. Tie būs visai saprātīgi, taču viņu izskats gan pat mūsdienu dizaineriem liktu šausmās saķert galvu.

Vairāk par tuvākās nākotnes izredzēm lasi jaunākajā FHM numurā.

Nepalaid garām!

Uz augšu