Kurš bija īstais sertifikātu tēvs? Kāpēc Latvija brīnumainā kārtā nepazaudēja blēžiem uzdāvinātos 400 miljonus? Kurš izstrādāja lielās pievākšanas shēmas — “Huseins” vai tomēr “Stjopa”? Kuri policijas darbinieki paspēja izņemt naudu no grūstošajām naudas noguldītāju firmām — un vai to bizness tiešām bija viena vienīga blēdība? Kā tur īsti bija ar tiem Zīgerista banāniem? Vai par vislielākajiem muļķiem mūs tiešām uzskatīja pirmie populisti — bet varbūt tomēr Latvijas Mobilais telefons? Kurš izdomāja “zilo brālību”? Kā tika izdomātas elegantākās prihvatizācijas shēmas? Cik Latvijas spiegu patiesībā noķēra krievi? Kāpēc mēs neīstenojām šitake sēņu megaprojektu, kam Latviju ar rāvienu vajadzēja iecelt ekonomikas lielvalstu vidū? Kurā pasaules malā devītais vilnis gandrīz apraka mūsu kaismīgāko dabas draugu, kurš dzelmē meklēja patvērumu no sekotājiem? Kāpēc sākās pirmais mafijas karš Latvijā — un vai tas patiešām bija pirmais?

Šis ir jau otrais “Mūsu vēstures” sējums, bet jautājumu, kā redzams, kļūst tikai vairāk. Par laimi, arī atbilžu — un sen aizmirstu faktu.

Ar vārdu sakot, tēmas “Mūsu vēstures” otrajam sējumam jaunas, bet princips paliek tas pats: gluži vienkārši atcerēties to, kas bijis, neko būtisku nenoklusējot ne simpātiju, ne antipātiju, ne kādu iespējamu labumu vai nelabumu dēļ. Un, kas varbūt vēl svarīgāk, — neļaut aizmirst ne varoņus, ne neliešus, ne vienaldzīgos, ne mūs pašus — arī visus jūs, cienījamie lasītāji. Visus mūs, kas kopā veidojuši Latvijas mūslaiku vēsturi un kuru dēļ mūsu zeme pašlaik ir tieši tāda, kāda tā ir. Cilvēkus, kas reizēm redzami, reizēm nepamanīti ir stāvējuši aiz katra no mūsu visu kopējās vēstures notikumiem un procesiem.

Mēs tiešām esam darījuši visu, kas mūsu spēkos, lai šī grāmata būtu iespējami patiesīgs stāsts par patiesi notikušo — un nevis kādam izdevīgs “Latvijas viedoklis par Latvijas vēsturi”, kurā “pareizās” lietas pareizi akcentētas, bet “nepareizās” saprātīgi noklusētas. Par iznākumu mums jāsaka vislielākais paldies gan visiem tiem lasītājiem, kuri izteica savu viedokli pēc pirmā sējuma iznākšanas, gan tiem, kas sekoja interneta portālā TVNET publicētajiem otrā sējuma fragmentiem un uz nebēdu papildināja, koriģēja, piepalīdzēja un atcerējās, lai “Mūsu vēstures” otrais sējums būtu maksimāli precīzs un pilnīgs. Laipni lūdzam — tā visa ir un paliek mūsu vēsture!