Gan Lietuvā, gan Latvijā abas Alu sievietes var uzskatīt par sieviešu "atbildi" slavenajai monoizrādei Alu cilvēks, kas guvusi starptautisku popularitāti un labi tiek izpārdota arī Latvijā.

Profesionālajos teātros nereti valda uzskats, ka viena aktiera izrādes skatītājiem patīk mazāk nekā "lielā" formāta iestudējumi. Producentu apvienība JaffaRiga Projects ar izrādi Alu cilvēks izraisīja sava veida sensāciju — lai arī kritika izteicās samērā rezervēti, kinoteātra Rīga zāle tika izpārdota īsā laika sprīdī. Var saprast, ka šis panākums ir rosinājis ne vien producentus, bet arī konkurentus sasparoties un ievilināt skatītājus zālē vēlreiz — ar Alu sievieti. Taču metodes, kā tas notiek, ir visai savdabīgas.

Juceklis ne pa jokam

"Mani visvairāk satrauc tas, ka abas izrādes jauc pat mani paziņas — lepni stāsta, ka tūlīt jau ies uz manu izrādi, bet tai pirmizrāde ir tikai novembra beigās," stāsta JaffaRiga producents Artūrs Mednis. Viņš medijos pamanījis, ka pat vienā rakstā abas izrādes tiek sajauktas: publikācijas sākums ir par vienu, beigas — par otru iestudējumu.

Jucekli rada arī tas, ka "lietuviešu" (SIA Makrokoncert) izrādi rāda kinoteātrī Rīga, kas bija Alu cilvēka mītnes vieta. Lai skaidri iezīmētu "teritorijas", JaffaRiga ne vien Alu sievieti, bet arī Alu cilvēku pārcēlusi uz Valsts Leļļu teātri. Finansiāli tas ir zaudējums — zāle ir krietni mazāka. Cita veida zaudējumos Mednis konkurentus nevaino — viņa projekta izrādes ir izpārdotas, Makrokoncert versijai biļetes pat kļuvušas lētākas, tomēr ir brīvi nopērkamas.

Medni satrauc kas cits — lai viņa kā producenta vārds netiktu saistīts ar projektu, par kura kvalitāti viņš nevar uzņemties atbildību. Lieta tāda, ka JaffaRiga Latvijā pārstāv starptautisku kompāniju Theater Mogul, kam pieder autortiesības gan uz Alu cilvēku, gan Emmas Peirsones lugu Alu sieviete. Makrokoncert piedāvā lietuviešu autora Sigita Paruļska lugu, kurai ar Peirsones darbu sakrīt nosaukums un pamatvilcienos arī ideja — atbilde zināmajam Alu cilvēkam. Paruļska teksts savulaik radies lielā tempā kā spoža avantūra, kas gan beigusies ar skandālu un tiesu darbiem.

Veiklie un manīgie lietuvieši

Artūrs Mednis no lietuviešu kolēģiem uzzinājis versiju skaidrojumam, kas īsti notika kaimiņvalstī, un ir gatavs to stāstīt tālāk, tiesa gan, uzreiz atvainojoties, ja dažas detaļas nav īsti precīzas.

Theater Mogul partneri Lietuvā Baltic Concert, līdzīgi kā JaffaRiga, sāka ar Roba Bekera komēdiju Alu cilvēks un guva spožus panākumus — 16—18 izpārdotas izrādes mēnesī (Rīgā lielākais izrāžu skaits ir piecas mēnesī). Pagājušā gada sākumā Baltic Concert preses konferencē paziņojuši, ka rudenī iestudēs arī Emmas Peirsones Alu sievieti. Par biļešu izplatīšanu līgums ticis noslēgts ar Makrokoncert, jo šī firma, pēc Medņa rīcībā esošās informācijas, Lietuvā esot daudz spēcīgāka un vērienīgāka nekā Latvijā.

Tad nu šī firma acīmredzot saskatījusi lielisku iespēju izmantot situāciju — ziņa ir palaista, niša uz brīdi brīva, un tā ļoti īsā laikā tapusi Sigita Paruļska luga. Par režisoru uzaicināts Alu cilvēka režisors un viens no tēlotājiem Kosts Smorigins, angažētas divas aktrises, un biļetes laistas pārdošanā. Kases ieņēmumi bijuši grandiozi. Mednis stāsta, ka lietuviešiem taktika bijusi perfekta — tās pašas izrāžu vietas, kas Alu cilvēkam, attiecīga reklāma, un visi noticējuši, ka šī ir to pašu producentu solītā izrāde. Lai gan gala rezultātā atsauksmes nav bijušas īpaši labas. Protams, Peirsones luga pēc šāda konkurentu gājiena vairs nav iestudēta, bet sākušies tiesas darbi, un izrāde Lietuvā jau ir pārdēvēta — tagad tās nosaukums ir Mežonīgā sieviete, turklāt viena no divām aktrisēm — Rimante Vaļukaite — atteikusies no šīs lomas.

Latvijas situācija arī šajā ziņā atšķiras — abu izrāžu producenti iesnieguši patentu valdē prasību atzīt viņus par Alu sievietes nosaukuma oficiālajiem lietotājiem, bet pagaidām lēmums nav pieņemts par labu ne vieniem, ne otriem.

"Makrokoncert" apgalvo: mēs neko nezinājām SIA Makrokoncert sabiedrisko attiecību speciāliste Inese Rutkovska skaidro, ka, uzsākot projektu Latvijā, firma nav zinājusi par Artūra Medņa nolūku iestudēt Peirsones lugu. Kad presei izsūtīta pirmā relīze par Paruļska lugas iestudējumu, atklājies, ka paralēli tiks veidota Peirsones Alu sieviete. Līgums ar kinoteātri Rīga jau bijis noslēgts, luga pārtulkota, sarunāti režisori Kosts Smorigins un Kristīne Klētniece, aktrise Anna Šteina iemācījusies tekstu, tāpēc nekas nav atcelts. "Protams, radusies situācija krietni ietekmē peļņu," atzīst Rutkovska, "nevar teikt, ka mums veiktos spīdoši. Ir jāanalizē izveidojusies situācija un jālemj par izrādes turpināšanu — acīmredzot būs jāizmanto kādi mārketinga triki." Viņa stāsta, ka Makrokoncert mēģinājis vienoties ar Artūru Medni, taču tas nav izdevies. "Mums veltītie apvainojumi viņu mājaslapā bija drīzāk nepatiesi un diezgan nejauki," uzskata Rutkovska, vienlaikus apliecinot, ka viņas pārstāvētā firma rīkosies godīgi un negrib liet dubļus uz konkurentiem.

Artūrs Mednis gan šaubās, ka Makrokoncert nezināja par viņa projektu, jo jau 28. aprīlī tika piereģistrēts domēns internetā, bet Makrokoncert savu mājaslapu reģistrējusi tikai 4. augustā. Savukārt pirmo ziņu presei ir paspējusi nosūtīt Makrokoncert.

Ko pārdod "Biļešu serviss"?

Artūrs Mednis teic, ka viņam šī situācija sāk pat patikt — tas ir izaicinājums, kas "uzsit asinis". "Mēs pirmie noslēdzām līgumu ar Biļešu servisu un iekļāvām punktu, ka viņi apņemas netirgot cita pasākuma biļetes ar šo nosaukumu. Diemžēl šī vienošanās netiek pildīta," stāsta Mednis. Tā nu pircējs, kas dodas uz kādu no Biļešu servisa tirdzniecības vietām, nopērk to, ko viņam piedāvā. Uz izrādi Leļļu teātrī biļetes gan jau ir izpārdotas, tāpēc automātiski tiek piedāvāta Makrokoncert izrāde.

Atšķirības starp abām Alu sievietēm tā sauktais ierindas skatītājs biļešu tirdzniecības punktos pamanīt nevar. JaffaRiga firmai OMD Snapshots pasūtīja interneta aptauju, un atklājās, ka liela daļa skatītāju vispār uzskata, ka izrāde notiek Jaunajā Rīgas teātrī!

Visu situāciju vēl vairāk sarežģī tas, ka JaffaRiga nav reģistrēta komercstruktūra, tāpēc kā oficiālā pasākuma rīkotāja pieteikta SIA Ocean Recruiment, kas atpazīstamībai par labu nenāk.

Šādi precedenti nav izslēgti

Likumdošana neparedz sodīt kādu par idejas aizgūšanu, ja vien tas nav autordarba zādzības gadījums. AKKA/LAA sabiedrisko attiecību speciālists Krists Solovejs skaidro, ka Autortiesību likuma 6. panta Neaizsargājamie darbi 5. punktā ir noteikts, ka idejas, metodes, procesus un matemātiskās koncepcijas autortiesības neaizsargā. Tas nozīmē, ka tīri teorētiski ir iespējams, ka kāds no mūzikliem, piemēram, Autoplanēta vai Robinsona dārgumi, pēkšņi tiek "turpināts", bet to jau dara citi producenti. Protams, šāda avantūra vieglāk paveicama ar mazāku izrādi, un pats par sevi jau tas nav nekas slikts — cilvēkiem ir iespējas redzēt divas dažādas izrādes. Jautājums ir vienīgi par to, ka šī konkurence notiek uz diezgan apšaubāmiem principiem, jo daļa publikas neapjauš, uz ko īsti pērk biļetes.