Rīgas cirka ēka, kas, kopš 2003. gadā iekļauta Valsts nozīmes arhitektūras pieminekļu sarakstā, visu savu pastāvēšanas laiku nav sagaidījusi ne renovāciju, ne citus nopietnus remontus. Par biļetēm iekasētā nauda izmantota visnepieciešamākajiem remontiem. No pašvaldības un valsts nekāda palīdzība netika saņemta neskaidro īpašuma attiecību dēļ. Tomēr ledus ir sakustējies — pērn Rīgas cirkam no valsts kases pēc ilgiem gadiem tika piešķirti 16 000 latu siltummezgla sakārtošanai. Šogad šī piešķirtā summa ir vēl lielāka — 100 000 latu, kas ļaus kaut nedaudz uzlabot cirka materiāltehnisko aprīkojumu.

Premjeru cirks "uzrunā" Gandrīz divdesmit gadu pie Rīgas cirka stūres atrodas Gunārs Katkēvičs — cirka ilggadējais direktors, tagad valdes loceklis. Sarunā ar Nedēļu viņš atzīst, ka liela nozīme tam, ka cirks darbojas vēl šobaltdien, ir pašai vēsturiskajai ēkai: "Nezinu, cik ilgi izdosies saglabāt šo unikālo arhitektūras pieminekli, kas tika uzcelts 1888. gadā. Jāpiebilst, ka cirku uzcēla kā pagaidu namu nepilnos piecos mēnešos. Acīmredzot tolaik prata būvēt tā, lai pat pagaidu ēka kalpotu ilgu laiku. Ēkas kupolam izmantota ļoti asprātīga konstrukcija, kuras pamatā ir dzelzceļa sliedes, kas spēj izturēt lielas slodzes, un, kā atzīst eksperti, kupols ir labā stāvoklī joprojām. Bez kapitālā remonta un rekonstrukcijas turpinām strādāt vēl šodien."

Katkēvičs atzīst, ka labo pārmaiņu sākums noticis pagājušajā gadā, kad viņš ticis uzaicināts uz valdības sēdi, lai atskaitītos par to, kas notiek cirkā. Šāda interese premjeram Aigaram Kalvītim radusies pēc cirka izrādes apmeklējuma, kur viņš bija noskatījies izrādi kā "ierindas" skatītājs. "Tad arī sēdes laikā tika dots rīkojums ministrijām, it īpaši Kultūras ministrijai, padomāt par cirka nākotni, lai turpmāk tā būtu valsts budžeta organizācija un lai šis mākslas veids arī turpmāk varētu attīstīties. Pretējā gadījumā ar mūsu cirka māksliniekiem notiks tas pats, kas ar daudziem citiem Latvijas iedzīvotājiem, kas labākas peļņas nolūkā devušies uz ārzemēm," atzīstas ilggadējais cirka vadītājs.

Tagad — budžeta iestāde

Pērn cirkam piešķīra 15 000 latu, kas tika izlietoti siltuma sistēmas rekonstrukcijai. Šobrīd projekts jau ir gatavs, un drīzumā sāks darboties jaunā katlumāja. "Kā atzina Rīgas Siltums, vecais siltummezgls ir zem katras kritikas un neatbilst nekādām Eiropas prasībām. Lai gan vecā padomju laiku iekārta joprojām strādā. Mēs to visu laiku uzturējām kārtībā — ja kas izgāja no ierindas, detaļas gādājām kādā no krāmu tirdziņiem. Šomēnes mums tika iedalīti vēl 100 000 latu, turklāt uzzinājām, ka nu esam valsts budžeta organizācija. Tas patiešām ir būtiski, jo būs vieglāk tikt galā ar visiem maksājumiem. Līdz šim — kā nu varējām — paši centāmies ar visu tikt galā, iztiekot ar pašu nopelnītajiem līdzekļiem, bez jebkādas palīdzības no ārpuses," ar zināmu atvieglojumu saka Katkēvičs.

Viņš priecājas par katru sīkumu, ko izdevies īstenot, — piemēram, izremontēt tualetes, salāpīt jumtu, grīdas. Tāpat iegādāts jauns kaučuka pārklājs manēžā, un tagad būs iespējams pasūtīt vēl jaunus pārklājus, kurus Latvijā nevar nopirkt. Ir jau vēl daudz citu vajadzību: nepieciešams savest kārtībā apgaismes sistēmu un nomainīt pulti. Savu laiku nokalpojis arī autoparks, bez kā nu nekādi nevar iztikt, jo ik dienu jāved un jāizved skaidas, pārtika un citas cirka lietas.

Varbūt jaunu cirku? Runājot par samezglotajām cirka ēkas īpašuma attiecībām, Katkēvičs uzsver, ka gribētos, lai nams arī turpmāk piederētu tiem, kam tas pienākas pēc likuma, nevis tiem, kas tikai grib īpašumā ēku Rīgas centrā. Protams, cirka vadītājs vēlētos arī turpmāk te redzēt cirku, un tas, viņaprāt, ir iespējams, taču tāpat pieļauj iespēju pārcelt cirku uz citu — jaunuzceltu — ēku. "Vērsos pie pilsētas mēra Aivara Aksenoka ar priekšlikumu izvērtēt iespēju uzbūvēt jaunu ēku kompleksu citā vietā, kur atrastos ne tikai cirks, bet gan daudzfunkcionāla celtne ar varietē, teātri, konferenču zāli. Tagad tādu uzcelt nav problēmu, un tā būtu pilsētai ļoti nepieciešama ēka. Vajadzētu tikai pilsētas zemi, pārējam naudu atrastu."

Rīgas mērs gan izteicis vēlmi redzēt cirku arī turpmāk jau esošajā vietā, atjaunojot vēsturisko ēku. Ja to izdotos saglabāt pilsētas īpašumā, arī rekonstrukcijai Katkēvičs solās atrast līdzekļus. Lai vajadzības gadījumā veiktu namā ekspertīzi, savu palīdzību piedāvājuši Amsterdamas speciālisti. Diemžēl uz vēstuli, ko Rīgas cirks adresējis pilsētas mēram, aicinot izvērtēt jauna kompleksa celtniecību, atbilde saņemta visai izvairīga un nekonkrēta, minot, ka nav iespējams šādu ideju īstenot. Katkēvičs sola atkārtoti vērsties pie domes priekšsēdētāja, lai saņemtu argumentētāku atbildi.

Tiesāšanās process ieilgst

Diemžēl jaunu ideju īstenošanu apgrūtina tas, ka tiesāšanās ap ēku un zemi nav beigusies. Nākamais jeb kārtējais "raunds" paredzams 22. novembrī, kad ir noteikta tiesas sēde par zemes īpašumu. "Manā skatījumā tas ir krimināls gadījums, ka šobrīd trīs ceturtdaļas zemes pieder Dzintrai Žildei. Starp citu, Zemesgrāmatā dokumenta oriģināls nemaz neatrodas uz vietas, turklāt dāvinājuma līgums arī sastādīts svētdienā, klātesot Žildei un notāram. Tāpat ir ar testamentu — kas kam rakstīja, nav saprotams. Zinot vēl visus mīklainos blakus apstākļus…

Tomēr cilvēks pretendē uz visu cirka ēku. Viņa grib panākt, lai mēs maksājam īres maksu par zemi — astronomisku summu — un lai mums tiek ierādīts tas zemes gabals, pa kuru nedrīkstam staigāt. Un tā nu šobrīd skaidrības nav nekādas. Valdība iejaukties tiesas procesā nevar. Kad tiks noteikti īpašnieki, valdība varēs piedāvāt savu modeli — atpirkt vai piedāvāt kompensāciju, vai obligāti noteikt, ka te var būt tikai cirks," peripetijas ap īpašuma lietām skaidro Katkēvičs.

Laucinieki uz cirku vairs netiek "Esam tikuši galā ar saimnieciskajām lietām pat visgrūtākajos laikos. Taču uz skatītājiem inflācija ir atstājusi daudz lielāku iespaidu — par spīti tam, ka pēdējos gados neesam cēluši biļešu cenas (tās maksā no diviem līdz septiņiem latiem). Diemžēl lauku ļaudīm un attālāku pilsētu iedzīvotājiem šīm izmaksām vēl jāpieskaita klāt transporta izdevumi un kāds našķis bērniem, līdz ar to kopumā tāds brauciens daudziem vairs nav pa kabatai. Savulaik skolēni un kolektīvi brauca ar autobusiem uz izrādēm, nu kolektīvo pieteikumu skaits ar katru gadu sarūk. Šobrīd ir tikai dažas privātpersonas un organizācijas, kas rīko bērniem šādus braucienus," stāsta Gunārs Katkēvičs, piebilstot, ka šogad pieteikumu kritums jūtams īpaši un lielākoties uz cirku nākot tikai rīdzinieki un Rīgas rajona iedzīvotāji.

Kā klājas citu valstu cirkiem? Katkēvičam vairāk informācijas ir par tiem, kuros pēdējā laikā viesojušies mūsu mākslinieki, lai gan viņš paskumji iestarpina, ka par "mūsu" jeb Rīgas cirka māksliniekiem var runāt tikai nosacīti. Šeit gan ir "bāzes" vieta, kur viņi trenējas, taču štata darbinieku algas un nodokļus maksāt cirkam iespēju neesot. Nu, lūk, šajā sezonā mākslinieki bijuši Somijā, Zviedrijā, Vācijā, Dānijā, Japānā, kur izrādes noritējušas labi. Arī tā sauktais mazais pārbraucamais cirks, kurā strādā mūsu mākslinieki, sezonu beidzis apmierinoši. Taču Krievijā esot bēdīgāk. "Protams, vislielākajās pilsētās problēmu nav, taču ārpus tām, kur savulaik tika uzbūvēti 40 stacionāri jauni cirki, situācija ir sarežģītāka. Jo tur ar maksātspēju ir vēl sliktāk, arī arodbiedrību atbalsta vairs nav."

Runājot par šo sezonu Rīgā, Katkēvičs atzīst, ka tā šogad iesākta ar nelielu kavēšanos, bet kopumā ir ļoti interesanta, jo izdevies sapulcināt spēcīgus māksliniekus, tajā skaitā no Latvijas. Piemēram, kāda gaisa vingrotāja, izrādās, ir paša cirka direktora audzēkne. Tāpat šajā sezonā Rīgas cirkā uzstājas "mūsu džigiti Lazarovi", kas ilgus gadus darbojās Japānā, bērnus smīdina jautrs klauns, lāči akrobāti, sunīši, un ir vēl daudz citu numuru. Iluzionisti, ar kuriem savulaik Katkēvičš pats mācījies kopā, dažkārt pat taisa sarežģītākus trikus nekā slavenais Koperfīlds.

Atliek cerēt, ka cirks Rīgā pastāvēs arī turpmāk — par spīti visiem sarežģījumiem.